Vietējā kurināmā izmantošanas projekts

Biomasa ir bioloģiski noārdāms augu, dzīvnieku vai mikroorganismu izcelsmes
materiāls, piemēram, lauksaimniecības un mežsaimniecības produkti, blakusprodukti,
atliekas un sadzīves atkritumi. Biomasa ietver arī gāzes un šķidrumus, ko iegūst bioloģiski noārdāmu organisko materiālu sadalīšanās procesā. Biomasas enerģija ķīmiskās pārveides rezultātā var tikt pārvērsta siltuma, mehāniskajā vai elektriskajā enerģijā.
No biomasas var iegūt cieto (skaidas, šķeldu, malku, granulas), šķidro (bioetanolu,
biodīzeļdegvielu, bioeļļas) un gāzveida (biogāzi, ūdeņradi un citas gāzes) kurināmos. Biomasu iespējams izmantot ne tikai kā kurināmo, bet arī dažādu šķiedru un citu produktu ražošanai.
Šobrīd biomasas izmantošana dod aptuveni 14% kopējā pasaules energoresursu
bilancē (50 EJ/gadā no kopējā 406 EJ/gadā) .
Biomasas ieguve pamatā balstās uz mežsaimniecības, lauksaimniecības produktu, kā arī atkritumu izmantošanu. Pēdējā laikā intensīvi tiek strādāts tehnoloģiju attīstības jomā, lai izveidotu inženiertehniski, ekoloģiski un ekonomiski pamatotus risinājumus biokurināmā izmantošanai.[3]
Koksne ir nozīmīgākais vietējais bioenerģijas resurss Latvijas mērogā gan pēc apjoma, gan pielietojuma. Kurināmā koksne ieņem stabilu vietu arī daudzu citu valstu
energobilancēs, un tās īpatsvars enerģijas ražošanā ir pieaugošs. Šāda tendence ir vērojama gan globālā, gan vietējā mērogā, jo koksnes un citu biokurināmo īpatsvars energoapgādē visās attīstītajās valstīs pieaug jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Šī procesa aizsākums visdrīzāk meklējams septiņdesmito gadu visaptverošajā enerģētiskajā krīzē. Līdztekus tam, aizvadītajos gadu desmitos ir augusi sabiedrības un valstu ekoloģiskā apziņa, kas ir materializējusies starptautiskos dokumentos par bioenerģijas resursu pielietošanas palielināšanu un izmešu samazināšanu. ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda projekta ”Ekonomiski efektīva koksnes atlikumu izmantošana Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās” mērķis ir veicināt efektīvu koksnes biomasas izmantošanu Latvijas pašvaldību centralizētās siltumapgādes sistēmās, lai veicinātu šo sistēmu sakārtošanu atbilstoši mūsdienu standartiem un lai mazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, tādā veidā uzlabojot vides kvalitāti Latvijā.[2]
Lai izpildītu darba uzdevumus, ir veikts esošo situāciju un attīstības tendenču
pētījums, kas skar gan enerģētikas, gan mežsaimniecības nozares. Līdz šim ir tikuši
izstrādāti daudzi projekti, kuros detalizēti aplūkotas problēmas, kas skar koksnes
izmantošanu enerģētikā un piedāvāti vērā ņemami tehnoloģiskie, ekonomiskie un
institucionālie risinājumi, tāpat ir veikta virkne pētījumu mežsaimniecības jomā, tomēr samērā maz uzmanības ir veltīts tieši šo abu nozaru mijiedarbībai. Iespējams, ka tieši tā var izskaidrot arī šī darba gaitā radušās atsevišķās neskaidrības statistisko datu nesakritībā un neatbilstībā, kuru cēloņu izpēte un šo datu precizēšana varētu būt temats atsevišķam pētījumam.