Alternatīvas brīvības atņemšanai nepilngadīgiem likumpārkāpējiem un profilaktiskais sociālais darbs

Nr.	Chapter	Page.
	Ievads	3
1.	Nepilngadīgo likumpārkāpēju pretlikumīgas rīcības motīvi	6
1.1.	Kriminālatbildības iestāšanās un valstī esošie faktori, kas attīsta kriminalitātes paaugstināšanos	7
1.2.	Situācija ģimenē un tās ietekme uz nepilngadīgā uzvedību	8
1.3.	Identitātes sajukums kā nepilngadīgo noziedzīgas rīcības cēlonis	9
2.	Profilakses programmas nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem	13
2.1.	Nepilngadīgo likumpārkāpēju esošās pāraudzināšanas (sociālās korekcijas iestādes) Latvijā	14
2.2.	Sociālās un pedagoģiskās korekcijas. Pašvaldību līdzdalība šajā jomā	17
3.	Alternatīvas brīvības atņemšanai nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem	24
3.1.	Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi	24
3.2.	Piespiedu sabiedriskais darbs kā alternatīva brīvības atņemšanai	26
4.	Saldus Nepilngadīgo Profilakses centra „Laipa” klientu domas par nepilngadīgo likumpārkāpēju situāciju	31
5.	Sociālā darba modelis darbam ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem	41
	Nobeigums	48
	Literatūras saraksts	50

Reģistrēto noziegumu skaits kopumā valstī pakāpeniski samazinās, turpretim pieaug nepilngadīgo noziegumu skaits (skatīt 1. pielikums). Nevienam nav noslēpums, ka par lielāko daļu noziegumu vispār netiek ziņots. Noziedzība kļūst organizētāka, bīstamāka, rada lielākus tiešos materiālos zaudējumus. Jo agrāk tiek izdarīts likumpārkāpums, jo pastāv lielākas iespējas, ka nākotnē šie cilvēki atkārtoti veiks noziegumu. Jaunatnes politikas valsts programmā konstatēts, ka pieaug to noziegumu skaits, kurus izdarījuši jaunieši vecumā no 14 gadiem, kā arī palielinās jauniešu bezdarbnieku skaits. Pieaug alkoholisma un narkomānijas izplatība jauniešu vidū, un tā rezultātā var attīstīties arī citas deviances formas – noziedzība, pusaudžu likumpārkāpumi un citi. Ir jādomā, kā ievirzīt jauniešu intereses pareizajā gultnē un samazināt nepilngadīgo noziedzības līmeni. Jāsaprot, ka bērnu tiesību pārkāpumi un nepilngadīgo noziedzība kopumā atspoguļo sociālās problēmas, negatīvās un nevēlamās tendences ekonomikā, kultūrā un citās sfērās. (2; 13)
Praksē administratīviem pārkāpumiem bieži vien seko smagāki likumpārkāpumi, kas atbilst Krimināllikumā noteiktiem noziedzīgu nodarījumu sastāviem. Tāpēc nepieciešams pievērsties bērniem jau tad, kad izdarīti administratīva rakstura pārkāpumi, lai tiktu veikts pilnvērtīgs profilaktiskais sociālais darbs, uzsākot nepilngadīgo noziegumu novēršanu.
Jau kopš 1995. gada Latvija tiek kritizēta starptautisko organizāciju (Eiropas Padome, ANO, pēdējā laikā – Eiropas Savienība), ārvalstu valdību (ASV departaments), kā arī vietējo organizāciju ziņojums par cilvēktiesību stāvokli valstī, par nepilngadīgo likumpārkāpēju lielo īpatsvaru un ilgstošo turēšanu cietumos. 2001. gada janvārī ANO Bērnu tiesību komiteja, izskatījusi Latvijas ziņojumā par bērnu tiesību stāvokli, rekomendēja Latvijai “pārskatīt likumus un praksi attiecībā uz nepilngadīgo likumpārkāpēju tiesvedības sistēmu nolūkā to pilnībā saskaņot ar Konvenciju, kā arī citiem attiecīgajiem starptautiskajiem dokumentiem šajā jomā, tādiem kā Apvienoto Nāciju Standartnoteikumiem par nepilngadīgo likumpārkāpēju tiesvedības administrēšanu (Pekinas noteikumi) un Apvienoto Nāciju vadlīnija nepilngadīgo noziedzības novēršanai (Rijādas vadlīnijas) nolūkā nodrošināt bērniem draudzīgu policijas un nepilngadīgo likumpārkāpēju tiesvedības sistēmas darbu… It īpaši tā atgādina dalībvalstij, ka ar nepilngadīgo likumpārkāpēju lietām būtu jānodarbojas bez kavēšanās un ka pirmstiesas apcietināšanai, ne ilgāk par likumā noteikto, jābūt pēdējam iespējamam līdzeklim, kas piemērots uz iespējami īsāko laiku. Kad vien var, būtu jāizmanto alternatīvie līdzekļi, lai izvairītos no pirmstiesas apcietinājuma”.