Ražošanas ūdens attīrīšanas pilnveides projekts

Nr.	Chapter	Page.
	IEVADS	6
1.	ŪDENS APGĀDES UN NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS SISTĒMAS	8
1.1.	Vienošanās par likumīgu upes lietošanu	10
1.2.	Upes ūdens kvalitātes standartu noteikšana	11
1.3.	Izplūdes limitu noteikšana	12
1.4.	Piesārņojuma slodzes samazināšanas iespējas uztverošajās ūdens tilpnēs	13
2.	RAŽOŠANAS NOTEKŪDEŅI	14
2.1.	Ražošanas notekūdeņu apstrāde	15
2.2.	Notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana	23
3.	A/S „” RAKSTUROJUMS	37
3.1.	A/S „.....................”ražošanas notekūdeņi	38
3.2.	A/S „.....................”esošas attīrīšanas iekārtas	42
3.3.	Notekūdeņu un kanalizācijas sistēma	45
4.	STATISTIKAS DATU ANALĪZE	50
	SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS	62
	NOBEIGUMS	64
	SUMMARY	65
	IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI	66

IEVADS
Cilvēki aizvien lielāku nozīmi sāk pievērst savam veselības stāvoklim un faktoriem, kas to ietekmē. Ūdens resursu racionāla izmantošana un saglabāšana ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Notekūdeņu ievadīšana ūdenstilpnēs bez pietiekošas attīrīšanas ir radījusi smagas ekoloģiskas problēmas Latvijas upēs, Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā.
Apkārtējās vides un ūdeņu piesārņojums ar toksiskām un eitrofikāciju izraisošām vielām rada vietēju, reģionālu un globālu ietekmi: zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, degradē ekosistēmas (ezerus, jūras, purvainus apvidus, upes, mežus).
Dabā ir iekārtots, ka ūdeņi var paši attīrīties no zināma piesārņojuma daudzuma. To sauc par pašattīrīšanos. Ūdens pašattīrīšanās spējas ir ierobežotas. Grūti noārdāms piesārņojums vai pārāk augsts piesārņojuma līmenis rada videi kaitīgas izpausmes. Ūdenī dzīvojošie mikroorganismi, galvenokārt baktērijas un vienšūnu organismi piesārņojumu uzņem kā barību. Ar to iegūst enerģiju dzīvības norišu uzturēšanai, un piesārņojums tiek pārvērsts daļēji ķermeņa substancē un daļēji oglekļa dioksīdā, ūdenī un minerālvielās. Turklāt baktērijas aug un vairojas. Tās savukārt vai nu kļūst par barību citiem dzīvniekiem, vai arī iet bojā. Šeit minētās baktērijas sauc par aerobām, kas nozīmē, ka dzīvības uzturēšanai tām nepieciešams ūdenī izšķīdušais skābeklis. Tā kā tas ūdenī atrodas ierobežotā daudzumā, arī pašattīrīšanās process ar to tiek ierobežots.
Ja, piemēram, ūdenī tiek ievadīts pārāk liels daudzums notekūdeņu, baktēriju skaits, īpaši vasaras temperatūrā ātri aug. Tad jau minētais skābekļa daudzums tiek iztērēts īsā laikā. Aerobie mikroorganismi un daudzas citas dzīvās būtnes līdz ar to iet bojā. Tad tās uzpeld jau duļķainajā ūdenī un visbeidzot kā rūgstošas dūņas iet bojā.
Latvijā daudzas upes ir piesārņotas ar notekūdeņiem un ir daudz vietu, kurās notekūdeņi ieplūst ūdenstecēs bez jebkādas tīrīšanas, ir vietas, kurās attīrīšanas ietaises gan darbojas, bet nemākulīgas ekspluatācijas dēļ notekūdens tajās neattīrās. Pašreiz no visa kopējā notekūdeņu daudzuma tikai nedaudz vairāk kā puse tiek attīrīti atbilstoši mūsdienu prasībām. Iepriekšminēto ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumu nodrošināšana ļaus realizēt Latvijas vides aizsardzības politikas prasības un novirzīt resursus uz tām vietām, kur tie visvairāk nepieciešami.
Īpaši nevēlama ir situācija, ja visi notekūdeņi – rūpnieciskie, mājturības, lietusūdeņi – sajaukti nokļūst attīrīšanas iekārtās. Lietus ūdens nokļūšana kopējā kanalizācijā palielina notekūdeņu daudzumu pat vairāk kā divdesmit reižu. Tas nav bīstami no vides aizsardzības viedokļa, bet ļoti palielina attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas izmaksas, pārslogo tās. Arī attīrīšanas iekārtu sūkņiem, pārsūknējot šādu šķidruma daudzumu, jāpatērē pārāk daudz enerģijas, kas sadārdzina ekspluatāciju.
Ražošanas notekūdeņu attīrīšana daudzos pagastos un tajos esošajiem uzņēmumiem ir liela problēma, jo agrāk izbūvētās attīrīšanas iekārtas ir nolietojušās vai arī jau sākotnēji nav atbildušas mūsdienu prasībām, tā tas ir arī A/S „.....................”Attīrīšanas sistēmu kvalitāti raksturo to atbilstība veselības un higiēnas, sociālajām un kultūras, kā arī vides aizsardzības prasībām. Būtisks ir gan tehniskais risinājums, gan izmaksas, ar tām saprotot ne tikai būvniecībai nepieciešamos līdzekļus, bet arī reālu iespēju segt iekārtu ekspluatācijas izdevumus.
Darba mērķis ir izstrādāt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pilnveidošanas projektu A/S „.....................”
Darba uzdevumi:
1. Izvērtēt notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiskajās shēmas.
2. Izanalizēt mehānisko, bioloģisko attīrīšanu.
3. Izvērtēt A/S „„.....................”notekūdeņu attīrīšanas shēmas, iekārtu efektīgumu.
4. Piedāvāt jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas papildus esošajai notekūdeņu attīrīšanas
sistēmai A/S „.....................”

1. ŪDENS APGĀDES UN NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS SISTĒMAS
Latvija, atbilstoši Vides aizsardzības politikas plānā noteiktajām prioritātēm, virzās uz integrāciju Eiropā, un viens solis šajā virzienā ir ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas ierīču uzlabošana ar eventuālo mērķi sasniegt standartus, kas noteikti dažādās ES direktīvās.
Ūdens piesārņojuma samazināšanu ir iespējams veikt, vadoties pēc dažādām stratēģijām. Eiropas Savienības valstīs lieto divas galvenās stratēģijas, un tās ir:
• noteikti emisiju limiti izplūdēm;
• piesārņojuma samazināšana, nosakot upju ūdens kvalitātes mērķus.
Fiksētas emisijas izplūdēm vairāk tiek lietotas Eiropas kontinentā, savukārt Lielbritānija dod priekšroku ūdens piesārņojuma līmeni, ūdens kvalitāti un standartus. Tomēr, katrā gadījumā, pamatsistēma tiek pakārtota vairākām Eiropas Savienības direktīvām, kas nosaka piesārņojuma robežu konkrētiem mērķiem lietojamam ūdenim (piem., virszemes ūdenim, ko lieto dzeramā ūdens ņemšanai).