1. Inflācija
2. Izglītība
3. Bezdarbs
Latvija ir mana dzimtene, vieta, kur dzīvoju jau 20 gadus, un protams, vēlētos šeit dzīvot arī turpmāk. Man patīk Latvija, ja būtu jāsāk jauna dzīve citā valstī, man tas būtu ļoti grūti, jo Latvijā pavadītie gadi ir neaizmirstams laiks. Varētu rakstīt gan labu, gan sliktu. Lai cik skumji būtu, bet vairāk par pēdējā laikā notikušajām ne tik pozitīvajām aktualitātēm.
Inflācija Latvijā ir ļoti saspringta, neviendabīga, līdz ar to rodas dažādas problēmas Latvijas tirgos, kas zaudē vērtību. Tam seko bezdarbs un augstās izmaksas izglītībā. Inflācijas ietekmē cieš firmu budžets, cenas strauji krīt. Cieš darbinieki, kuri zaudē darbu. Pirms gadiem 10 Latvijā nebija tik lielu problēmu kā šobrīd. Tas, protams, skar arī mani, jo es dzīvoju šajā valstī un, protams, vēl dzīvošu. Līdz ar to tās ir arī manas problēmas. Es esmu viena no daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuri spiesti izjust inflācijas ietekmi, piemēram, pārtikas veikalā ieejot, ir jādomā, ko var nopirkt un ko ne.
Straujās inflācijas kāpuma rezultātā Eiropas akciju tirgi zaudējuši aptuveni 10 % vērtības, kas pasaulē tuvojas savam vēsturiski zemākajam līmenim, jo akciju īpašnieki panikā pārdod akcijas, lai daļēji apturētu savu īpašumu vērtību kritumu, lai neciestu vēl lielākus zaudējumus. Arī man ir paziņas, kuriem ir pat 10 veidu akcijas, kurām cenas cēlās, bet šobrīd tās strauji krītas. Tas satrauc arī mani, jo cieš kā nekā man pazīstamie cilvēki. Viņiem jāizvēlas pārdod akcijas vai arī paturēt ar cerību, ka cenas varētu celties. Bet ir arī izteiktas cerības, ka inflācija gada laikā varētu noslīdēt līdz 12-13 %. Ja 2007. gada martā tā bija 8,5 %, tad 2008. gada maijā sasniedza 17,9%. Arī es izjūtu šī procesa ietekmi, jo, piemēram, ja 2007. gadā par elektrību bija jāmaksā Ls 5.10, tad šobrīd maksa ir kļuvusi par 2 latiem dārgāka, kas mani diezgan nopietni satrauc. Arī ieejot veikalā, piena produktiem un maizes izstrādājumiem cenas ir par 30 % dārgākas. No tā iedzīvotāji ļoti cieš.
Process ietekmē arī izglītību iestādes, jo, mācību gadam sākoties, par 18,8 % dārgāki kļuva izglītības pakalpojumi, tai skaitā augstākajās mācību iestādēs par 25 %. Man, protams, liels prieks par to, ka mācos Siguldas vakara vidusskolā, apgūstu vidējo izglītību un man par to nav pilnībā nekas jāmaksā, tikai tas, ka ir nepieciešami materiāli zināšanu uzlabošanai. Ir jāpērk grāmatas, kas diemžēl maksā ļoti dārgi. Īpaši dārgas ir, protams, visas grāmatas, bet, ja ir jāiegādājas kādas 5 grāmatas, lai papildinātu zināšanas, ir jāšķiras no lieliem naudas līdzekļiem. Ja, piemēram, man ir jālasa obligātā literatūra, nav citas iespējas, kur dabūt, tad, protams, nekas cits neatliek kā pirkt. Un atstāt lielus naudas līdzekļus grāmatnīcā.
Ir izteiktas bēdīgas prognozes par visu, tajā skaitā par bezdarba pieaugumu mūsu valstī. Bezdarba lēns, bet nepielūdzams pieaugums ir kā nenovēršama realitāte. Šogad ir notikušas vairākas lokālas katastrofas nodarbinātības jomā, slēgta ražošana REBIR Rēzeknē, trikotāžas izstrāde Ogrē, kā arī kokapstrādes uzņēmums SWEDWOOD Latvija, kurā strādāja mana māsa un cieta zaudējumu, līdz ar to pārdzīvoju arī es, jo darbu zaudēja man tuvs cilvēks- māsa, kurai ir bērns, kas jālaiž skolā, un tam ir nepieciešami līdzekļi. Ir liels pārdzīvojums par māsu, ka viņai tagad nav darba, bet ir jādzīvo no niecīgiem līdzekļiem, lai varētu normāli uzturēt ģimeni. Algas nepaaugstina, tas skar arī mani, ir jādomā un jācer, ka šīs krīzes laikā arī es nezaudēju darbu, kas būtu liels trieciens. Ir jāpārskata jautājumu, kas saistīti ar likumdošanas ievērošanu bezdarba gadījumos uzņēmumu maksātnespējas rezultātā.
Tāpēc varbūt ir jācer, ka turpmākajā laikā kas varētu uzlaboties, normalizētos cenas un augstā inflācija, bezdarbs, kas Latviju un arī citas Eiropas valstis var novest līdz krīzes situācijai. Ir jādomā, kāpēc ir radušās šādas problēmas, iestājusies krīze, jo pirms gadiem 10 es neko tādu neatceros, tikai tāpēc, ka tā nebija. Tajā laikā dzīve tomēr bija vieglāka. Tas ir tikai mans personīgais viedoklis. Ko es domāju, esmu piedzīvojusi un varu daļēji dalīties tajā. Valsts ir izteikusi arī viedokli, ka krīzes situācija varētu daļēji mazināties 2009. gada sākumā, bet tā ir tikai varbūtība. Tas Latvijā ir devis lielu triecienu šobrīd visiem cilvēkiem, kuriem jādomā, kā dzīvot tālāk. Es arī domāju par turpmāko dzīvi Latvijā- kā un kas varētu uzlaboties. Varam dzīvot tikai ar domu vai cerību, ka, iespējams, būs labāk.
|
