Šie kalni, šīs lejas, skaistā daba, dziesmas un dejas, svētki un cilvēki, sarkan- balt- sarkanais karogs, Barontēvs, Vaira Vīķe- Freiberga, patriotisms, VEF, ‘’Kārums’’, ozolvainags, smaidi, četri novadi, Daugava, trīs zvaigznes Mildai rokās, brūnaļas, pieclatnieks, ‘’Dievs, svētī, Latviju’’, vienotība- tā ir MANA Latvija!
Latviešu tautai laiku laikos gājis grūti, bet mēs esam sīksta tauta, uzkožam rudzu maizīti un ar dziesmu ejam tik uz priekšu, gan krievs, gan vāciet’s tiek sakauts.
Bet nākotne? Tikai augšup kalnā- stabilitāte, vienotība, mērķu sasniegšana, deputāti paraugs nevis ar bomi sitamie un pie kauna staba likdamies, atpazīstamība, varbūt arī nedaudz varenības, gana posta un asaru pieredzēts pagātnē. Sasniedzot apaļos simts vēlos, lai Latvija ir kaut par kripatiņu labāka. Un būs!
Bet es? Ko es varu darīt labu Latvijai? Visu, kas manos spēkos! Tikai visi kopā mēs varam kalnus gāzt, bet mēs individuāli esam šie smilšu graudiņi, kas to kalnu veido, neļausim, lai spēcīgāka vēja brāzma mūs nopūstu lejā, mēs esam spēks!
Vēlu Latvijai visu, visu to labāko. Nākotne ir tikai un vienīgi mūsu rokās, rūpēsimies, lai tā nestu daudz augļu. ‘’Mēs esam un būsim tie labākie’’ un ir vērts šādu pozīciju saglabāt!
|