Aldis Trukšāns
11. v klase
Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Eseja
Kas man rūp?
It kā vienkāršs jautājums, taču viennozīmīgi uz to grūti atbildēt. No vienas puses, nebūdams īpaši oriģināls, teikšu, ka man noteikti rūp arī pavisam globāla mēroga lietas - miers visā pasaulē, zemes klimata problēmas un savstarpējās cilvēku attiecības. No otras puses, man īpaši rūp manas ģimenes labklājība - harmoniskas attiecības, veselība un nodrošināta sadzīve. Bet pats svarīgākais, šķiet, arī pats grūtākais manā dzīvē – atbildība par visu ko daru. Nevis tāda universāla atbildība par visu un visiem, bet gan konkrēta atbildība par sevi. Apzinos, ka vislielākā mērā tieši pats esmu atbildīgs par savu izglītību, par karjeras virsotnes sasniegšanu un savas ģimenes veidošanu nākotnē.
Šobrīd mēģinu rast risinājumu kā visveiksmīgāk savienot mācības ar futbola treniņiem. Un te nu atbildība sastopama uz katra soļa! Kā vienlaicīgi panākt sekmīgu novērtējumu skolā un pilnveidot savu sportisko meistarību? Īpaši labi man neizdodas! Veidojas tādas kā robežas, kas iegrožo manu vēlmi būt brīvam un neatkarīgam. Turpretim, ja vēlu vakarā pēc treniņa, spēju pasmaidīt par to, ka dzīve tomēr ir sasodīti jauka, tad jau laikam esmu pārkāpis robežai. Protams, ir nosacījumi, kuri noteikti jāievēro, bet, ja par to nedomā, kā par dzīves netaisnību, tad viss ir kārtībā. Šodien man rūp nevis zināt to, ka esmu kādā brīdī bijis sevišķi lielisks kādā jomā vai nē, bet gan vairāk tas, ka ar katru aizejošo dienu es pilnveidojos kā personība. Es noteikti nebūšu ne izcils zinātnieks, ne izcils sportists, bet vienkārši par izglītotu cilvēku un labu futbolistu man gribētos kļūt. Par to atbildu es pats! |
