Ja man jautā, ar ko man asociējas vārds „rūpes”, tad pirmais, kas man nāk prātā, ir mātes rūpes par bērnu. Domāju, ka svarīgāko lomu manā dzīvē ieņem mana ģimene, draugi un vide, kurā atrodos.
Mājas ir tā vieta, kur atpūsties, atgūt spēkus, bet ģimene- tie ir cilvēki, kuri prot uzklausīt, iepriecināt un mācīt. Laikam reti kurš cilvēks teiks, ka viņam svarīgi šķiet strīdi, bet man tā ir. Ar gadiem esmu ievērojusi, ka, strīdoties vai pat vienkārši ķīvējoties ar brāli un māsu, es varu sevi pārbaudīt. Varu iemācīties aizstāvēt savu viedokli, šķirt strīdus, piekāpties. Ir interesanti, kā cilvēki pēc strīda salīgst, kā no jauna sadraudzējas un pasaka : „Piedot !”. Man rūp tas, lai ne tikai manā ģimenē, bet arī citās valdītu mīlestība, lai vecāki spētu savus bērnus labāk izprast un uzklausīt. Manuprāt, ir svarīgi, lai ģimenes locekļi nebūtu tikai cilvēki, kuri dzīvo vienā mājā, bet arī cilvēki, kuri savā starpā ir draugi un spēj uzticēties viens otram. Manuprāt, daudzās ģimenēs ir pazudušas šīs vērtības, tādēļ tās ir jāizkopj no jauna. Man ir svarīgi tas, lai manā ģimenē nepazustu spēja salīgt un mīlēt vienam otru.
Man rūp ne tikai ģimene, bet es gribu, lai arī vide man apkārt būtu sakārtota un gaiša.Es zinu, ka tas ir atkarīgs ne tikai no citiem, bet arī no manis.Es cenšos piedalīties dažādos gan skolas, gan ārpus tās notiekošos pasākumos, jo man rūp manas dzimtās puses labklājība un dzīvotprieks tajā kopā ar saviem draugiem.
Es cenšos būt labs draugs, jo man rūp mani draugi, man ir svarīgi, lai viņiem būtu labi, lai viņi man spētu atklāties un grūtā brīdī izkratīt sirdi. Mani labākie draugi ir tie cilvēki, kuri mani „izvelk” no ikdienas rutīnas un pat skumjā brīdī mani nepamet un liek smaidīt. Tagad es mācos 11.klasē un nemaz vēl neticas, ka nākošgad beigšu vidusskolu. Būtu ļoti žēl zaudēt savus skolā iegūtos draugus, tādēļ varu teikt, ka man rūp tas, lai tiktu saglabāta draudzība. Domāju, ka ir svarīgi lai bijušie klasesbiedri pēc skolas gadiem nekļūtu par svešiniekiem, bet gan satiekoties varētu sirsnīgi aprunāties.
Man rūp tas, kā cilvēki viens pret otru izturas. Skumji ir tas, ka mēs cilvēkus šķirojam. Kāds ir labāks, kāds sliktāks. Domāju, ka mums ir jāiemācās vienam otru cienīt, tad arī neviens netiks sāpināts. Ir daudz tādu cilvēku, kuriem nemaz nerūp sava apkārtne. Viņiem ir svarīgi tikai tas, lai pašu vēders būtu pilns un viņiem piederētu visgreznākais auto. Skumji, ka šādiem cilvēkiem nerūp apkārtējie, ka viņiem ir žēl ielikt kādu naudiņu ubaga lūdzošajās plaukstās. Laikam jau tā es nevarētu. Mani bieži satrauc tas, ka cilvēki spēj domāt tikai par savu vajadzību apmierināšanu.
Cilvēki mūsdienās ir kļuvuši vienaldzīgi. Ļoti bieži mēs saskaramies ar situāciju, kad kāds cilvēks otru aprunā, aizvaino, aizskar. Žēl, ka mēs viens otru sāpinām un pasakām to, ko nemaz nedomājam. Vai tad tā nav gadījies arī Tev? Ir reizes, kad to, ko esi izdarījis, gribas pavērst uz labu. Saka- cilvēks mācās no kļūdām, bet bieži vien ir jau par vēlu.
Daudziem cilvēkiem rūp dažādas klimata izmaiņas un citas globālas problēmas. Man jāatzīstas, ka šīs lietas nav tās, par kurām es daudz aizdomājos. Laikam jau cilvēks ir tāds īpatnis, ka viņš par to neuztraucas, kamēr tas viņu tieši neskar un ir labi. Esmu sapratusi, ka ir ļoti grūti panākt to, lai cilvēks domātu ne tikai par savām ikdienas problēmām, bet arī rūpētos par to, lai būtu droša nākotne. Lai tas mainītos, ir vajadzīga lielāka informētība. Uzzinot, ka tas, ko es daru, ir nepareizs, es cenšos mainīties un to vērst uz labu.
Kad sāku domāt par dažādām man svarīgām lietām un par to, kas man rūp, es atklāju, ka šādu lietu un notikumu ir ļoti daudz. Man svarīgi ir ne tikai tas, lai pašai būtu labi, bet arī lai citiem apkārt būtu skaista pasaule un lietas, kas viņus satrauc. Ir svarīgi, lai cilvēki justos kā mīloši vecāki, kuriem rūp bērnu nākotne. Ir labi, ja cilvēks var teikt : „Jā, man rūp!”. Tas parāda, ka viņš nav vienaldzīgs pret to, kas notiek apkārt, un varbūt arī vidi sev apkārt spēj padarīt labāku.
|
