Laiku pa laikam es aizdomājos, kas mūs sagaida nākotnē? Pavērojot, kā cilvēki izturas pret dabu, pasauli, kur viņi dzīvo, nākas secināt – lielākā daļa iedzīvotāju par to vispār nedomā.Es vēlos uzrakstīt savas pārdomas par šo cilvēku vienaldzību nevis tāpēc, ka šis jautājums mani visvairāk satrauc un urda, bet gan tāpēc, ka ekoloģija un dabas aizsardzība spētu novērst dažādas problēmas, ar ko cilvēcei nākotnē nāktos saskarties.
Manuprāt, kaut reizi dzīvē katrs no mums aizdomājas par šiem jautājumiem, lai gan cilvēki mēdz būt dažādi – ir tādi dīvaiņi, kam rūp tīrība ne tikai savās mājās, bet arī uz ielām. Ik uz soļa mēs redzam, ka zemē tiek nomestas plastikāta pudeles, papīri, preču iepakojumi, un cilvēki pat neaizdomājas, ka šie atkritumi paliks tur ilgu laiku, jo rūpniecisko atkritumu sadalīšanās notiek ļoti, ļoti lēni vai arī nenotiek vispār. Cik labi, ka ir arī tādi cilvēki, kas saprot, ka turpinot šādā garā izturēties un neko nemainot, var nodarīt daudz ļaunuma gan apkārtējai pasaulei, gan sev.Tāpēc daudzi cilvēki visā pasaulē apvienojas cerībā glābt pasauli no piesārņošanas.
Cilvēki visā pasaulē mirst no slimībām, kuras rodas no piesārņotas vides. ASV, Ķīnā, Japānā virs lielajām pilsētām veidojas indīgas gāzes slānis, un iedzīvotāji, gribot vai nē, to ieelpo. Jā, dažu šādu pilsētu varas iestādes veic dažādus pasākumus situācijas uzlabošanai. Tas ir solis uz palīdzību, lai gan mazs solis, tas tomēr nedauz palīdz.
Manuprāt, nav vērts atgādināt, ka kaitīgie izmeši piesārņo atmosfēru, virs lielajām pilsētām veidojot ozona caurumus, kas grauj cilvēku veselību. Nevar nemaz nosaukt visas problēmas, kas saistītas ar ekoloģiju, jo to ir pārāk daudz. Un tik un tā ir daudz cilvēku, kas dzīvo ar domu: ”Manai dzīvei pietiks, uz mani nākotnes problēmas neattiecas”. Cik skumji, ka šie cilvēki nedomā par nākamajām paaudzēm, saviem bērniem un bērnubērniem, kuri maksās par mūsu kļūdām.
Ir valstis, kur uzstādīti dažādu formu pieminekļi, kas nosaka apkārtējā gaisa vai ūdens piesārņojumu. Veidojas dažādas organizācijas, kas aicina cilvēkus pievērt uzmanību dabai. Ja visi cilvēki uz mūsu planētas saprastu, cik svarīgi ir rūpēties par ekoloģiju, attīrīt zemi no atkritumiem, kas gadu gaitā piesārņo ūdeni un augsni, kuru lietderīgi varētu izmantot lauksaimniecībā.
Tomēr galvenais iemesls, kāpēc cilvēki piesārņo dabu, ir nevis viņu spītība, bet gan tehnoloģiju attīstība, progress, kas piesaista aizvien vairāk un vairāk dabas resursu. Cilvēce neilgā laika posmā spējusi izlietot tik milzīgu daudzumu neatjaunojamu dabas resursu krājumu, ka, piemēram, nafta un gāze atlikusi vien 60-70 gadiem, bet ogļu 200-400 gadiem. Ir jārīkojas, citādāk pēc divām paaudzēm uz Zemes vairs nebūs nekādu dabas resursu un cilvēki dzīvos tumsā kā mūsu senči pirms daudziem gadsimtiem.
Manuprāt, viens no risinājumiem situācijas uzlabošanai – izstrādāt jaunu degvielas veidu, izmantojot tos resursus, kas nevar izzust pavisam. Visā pasaulē jau zinātnieki strādā pie šīs problēmas, tomēr cilvēki vēl nav gatavi veikt nākošo attīstības lēcienu un novērst nākotnes enerģētikas krīzi, pirms tā ir sākusies.
Bet notikumi turpina attīstīties tik ātri, ka cilvēks nespēj uztvert un izprast visu informāciju. Viena gadsimta garumā cilvēce veikusi tehnisku izrāvienu, zibenīgi attīstījās datortehnoloģijas, kas veicināja citu zinātņu produktīvu attīstību. Attīstība mūsdienās notiek tādā ātrumā, ka cilvēks nevar aptvert visas nozares un kļūst par speciālistu kādā šaurā jomā. Mēs esam sākuši daudz biežāk mainīt iegādātās lietas, izmantot vienreizējās lietošanas traukus, drēbes, kas nav īpaši augstas kvalitātes un ātri novalkājas, modernizējam tehniku. Arī zinātne ir pavirzījusies tālu uz priekšu, katru dienu tiek veikti jauni atklājumi. Cilvēks vairs nespēj visam izsekot līdzi. Mēs vairs neveltam uzmanību kaut kam vienam. Kad skatamies televīziju, filmas nomaina reklāmas, reklāmas – cita pārraide. Mūsu dzīves temps ir paātrinājies. Šim dzīves ātrumam ir gan labās iezīmes, gan sliktās. Bet kas ir tas labais, kas sliktais, dots izlemt tikai mums pašiem, jo tikai no mūsu izvēles, mūsu apzinātas rīcības būs atkarīga nākotne. Katram cilvēkam vajadzētu saprast, ka arī no viņa rīcības un darbības būs atkarīgs tas, vai mēs spēsim radīt sabiedrību, kas rūpēsies par kārtību uz mūsu Zemes un veiksmīgi turpinās savu attīstību.
Es ceru, ka reiz tas notiks, un cilvēki apvienosies savos centienos sasniegt patiešām svarīgu mērķi. |
