... tā doma neliek tevi mierā. Tu dzīvo savu dzīvi, bet vienalga domā par to, kas tev rūp - mūsdienu sabiedrības kultūra.
Vieni sagrābj, cik vien var, un ļauj citiem nogrimt. Tie ir politiķi, kuri audzē sev vēderus līdz tam , ka neietilpst televizora ekrānā. Varbūt pareizi teicis Bismarks, ka tam, kurš grib nodarboties ar politiku, vajag atkāpties no kādām ētiskām un morālām normām.”
Ikdienišķa un šausmīga vienaldzība!!! Kad vecmāmiņa iekāpj metro sastrēguma stundā, visi uzreiz aizmieg. Kad autobusā stāv sieviete ar smagām somām rokās, viņai blakus sēž puika un klausās mūziku. Mūsdienu jaunatnei ir tāda filozofija - respektē sevi, un tevi respektēs. Es gan nepiekrītu. Uzskatu, ja respektēsi apkārtējos, tikai tad tevi respektēs.
Nekādi nepamatots un bezjēdzīgs naids.
Vasarā strādāju lielveikalā „Rimi”, un bija tur tāds sargs. Tāds traks. Viņš kāvās pie pirmās izdevības. Laikam tas bija vislielākais prieks - viņš sita bezpajumtniekus un vecmāmiņas ar steku. Es strādāju kopā ar viņu apmēram divus mēnešus, un nekas, jo viņš redzēja mani tikai darba apģērbā.
Kādā jaukā dienā es atnācu uz veikalu savās ikdienas drēbēs. Iepirkos mierīgi , nevienam netraucēju, un negaidīti viņš mani aizskāra. It kā kaut kas būtu mainījies no tā, kā es ģērbjos. Izrādās, ka viņš ir „skinheds”. Tad man kļuva skaidrs, kāpēc viņš ir tik amorāls.
To es nesaprotu!!! To es nevaru ciest!!! Un tas man rūp!!! |
