Daudzi uzskata, ka galvenais ir labi nopelnīt, un cīnās par to visu dzīvi. Protams, nauda nav peļama lieta, bet tā nav svarīgākā, jo daudzi bagāti cilvēki patiesībā ir nelaimīgi - viņi tiek mīlēti naudas, nevis pašu dēļ. Tādēļ man visvairāk rūp mana ģimene un tuvākie draugi, latviešu valodas tīrības saglabāšana un lietošana, kā arī bads, kas valda daudzās pasaules valstīs.
Kaut gan brāļi mani bieži kaitina, dažreiz arī sāpina, tas nenozīmē, ka man nav svarīgi, kā viņi jūtas. Mūsu ģimenes pastarītis tiek sargāts visvairāk, un, kad viņš sāpīgas pārestības dēļ raud, raudu arī es, jo savas jūtīgās sirds dēļ nespēju nepārdzīvot viņa sāpes un izmisumu. Man rūp manas ģimenes labklājība un miers, jo tā ir varavīksnes galā paslēptais zelta pods, kas zaigo spožāk par ziemeļblāzmu.
Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda, bet brīžiem, izejot ielās, rodas jautājums:"Kur es atrodos?"-, jo pārāk skaļi izkliegtie krievu valodas vārdi liek aizdomāties:"Varbūt esmu Krievijā?"-, bet, pasperot dažus soļus, ieraugu veikala izkārtni "Sport Land" un sāku prātot:"Varbūt tomēr esmu Anglijā?" Vai tad veikal nosaukums nevarētu būt "Sporta zeme"? Tādēļ kļūst skumji, ka latvietis, Latvijā dzīvojot, nav spējīgs izvēlēties skaistu, skanīgu latviešu nosaukumu, bet aizņemas vārdus no citām valodām.
Es nespētu iedomāties, kā tas ir - nevarēt paēst, jo nav, ko ēst, vai ēdienu nav par ko nopirkt. Tikai tajos nedaudzajos brīžos, kad nav laika paēst, kad vēderu māc izsalkums un prāts ne par ko citu nedomā, sāku mazliet saprast, kā jūtas tie, kas diendienā badojas (ne pēc pašu izvēles) un mirst ēdiena trūkuma dēļ. Skumji skatīties uz žurnālos ievietotajām fotogrāfijām, zinot, ka ir tikai daži, kas rūpējas par tiem, kuri paši nav spējīgi par sevi parūpēties.
Daudzi uzskata, ka galvenais ir labi nopelnīt, bet dzīve ar to ne sākas, ne arī beidzas, tādēļ šos cilvēkus ir grūti saprast. Vissvarīgākais, par ko katram vajadzētu rūpēties, ir ģimene, jo tā ir dzīves pamats un balsts. Bet nevar aizmirst dzimto valodu, kuru piesārņojot var padarīt par citu valodu pakaļdarinājumu un "koktieli", tāpēc katra sevis cienoša latvieša pienākums būtu rūpēties par valodas tīrību un saglabāšanu. Bads ir katastrofa, ko novērst varētu tikai tad, ja par to sāktu domāt visa pasaule, ne tikai daži brīvprātīgie. |
