Man rūp cilvēku nākotne. Kas būs ar mums, ja mēs turpināsim uzvesties tieši tā, kā mēs uzvedamies tagad? Kas notiks ar mūsu vislabāko draudzeni-dabu, kura cenšas iztureties pret mums ļoti labi un draudzīgi, neskatoties uz to, ka mēs pret viņu esam ļoti nepieklājīgi, ļauni un neuzmanīgi. Manuprāt, dabas pacietība nav mūžīga un galu galā mēs maksāsim par savu paviršību, un tas nemaz nebūs patīkams process.
Man rūp, ka ļoti daudz cilvēku par to vispār nedomā. Viņi uztver savu dzīvi kā pienacīgo. Cilvēkiem nav pratā jauncelsmes idejas attiecībā pret darbu, tas stavokli, tās nākotni. Ļoti spožs piemērs ir automašīnas. Cilvēkiem patīk braukt ar skaistām "ārzemniecēm", mūsdienās tos ražo milzīgā skaitā. Maz kam rūp, ka tas ļoti piesarņo apkartējo vidi. Es uzskatu, ka tas ir diezgan bēdīgs fakts. Cilvēkiem obligāti jāsāc domat par mūsu nākotni ekoloģijas un dabas ziņā.
Re, tas bija manas domas par to,kas man reāli rūp. |
