Cilvēks ir jūtīga un saprātīga būtne. Katru skar dažādas rūpes un problēmas. Mēs esam emocionāli, tādēļ ir daudz lietu, kas mums rūp. Man tās ir lietas, kuru dēļ es esmu gatava uz visu. Es tās labāk sauktu par „sirdslietām”, jo tām ir svarīga vieta manā sirdī.
Dažreiz ir tā, ka dažu sirdslietu dēļ uz sirds uzgulst tāds kā akmens, bet citreiz sirds „piepildās pilna ar prieku. Mēdz būt tā, ka rūpju dēļ sirds, liekas, pušu plīst.
Man visvairāk rūp mana ģimene. Ģimene ir katra cilvēka balsts. Bez ģimenes es nebūtu nekas-es nekļūtu par tādu cilvēku, kāda tagad esmu. Varbūt tas ir nedaudz smieklīgi, taču es jau redzu vīziju par savu nākotnes ģimeni, bet lai tas paliek noslēpumā...
Otra sirdslieta ir draugi- cilvēki, kuru sabiedrībā tu jūties lieliski- gluži kā zivs ūdenī. Draugus nevajag daudz, bet īstus un patiesus .Draugi ir kā laipna roka, kas palīdz tev piecelties, kad dzīvē ir gadījies zemu krist. Īsti draugi ir retums, tāpēc, ja tev ir īsti draugi, sargi tos kā lielāko pasaules dārgumu!
Es dzīvoju tagadnē, taču ar domu par nākotni. Esmu reāliste un zinu, ka dzīvē nekas nekrīt no debesīm, varbūt tikai laimes krekliņā dzimušajiem. Es vēl skaidri neredzu savu vietu nākotnē, bet es gribu darīt ko tādu, kas man patiktu un varētu labi nopelnīt, lai varētu būt patstāvīgāka. Nākotne man patiešām rūp, jo tagad sāku pievērst vairāk uzmanības tam, kas man patīk un interesē. Nākotne ir noslēpumaina. Es nezinu, ko liktenis man ir sagatavojis, un tas patīkamais uztraukums slēpjas nezināmajā, t.s. nākotnē.
Man rūp attiecības ar citiem cilvēkiem.Es patiešām neciešu strīdus. Cenšos ar visiem atras kopīgu valodu un uzturēt labas attiecības. Esmu sapratusi, ka aizvainojumu, dusmas un naidu nevajag turēt sevī, jo negatīvas emocijas „sagrauž” sirdi.
Man rūp Latvija. Atzīstu- esmu patriote. Ir bijuši tādi brīži, kad, skatoties kaut vai hokeja čempionātu, nobirst prieka asara par mūsējiem-par latviešiem. Es varu lepni teikt, ka emu latviete, un man ir žēl latviešu cilvēku, kuri ir tik daudz cietuši- es domāju par vēsturiskajiem notikumiem- okupāciju, kariem un izsūtīšanu.
Mani uztrauc tas, kas tagad notiek Latvijā. Brīžiem man gribas kādam neizpratnē jautāt: „Kas notiek Latvijā?!”
Man rūp viss, kas man ir apkārt- es neprotu būt vienaldzīga, tādēļ man dažreiz klājas grūti, jo ir lietas, kuras vajadzētu, tā teikt, ņemt vieglāk. Bez visām svarīgajām lietām es zaudētu savu vietu uz pasaules.
Ja tev kas rūp, tad zini, ka arī tu kādam kaut ko nozīmē. Neesi vienaldzīgs! Ja mēs kļūsim vienaldzīgi, tad pasaule kļūs „auksta”. Nejūtot bēdas, tu nekad neuzzināsi, kas ir prieks. Dzīvē viss ir līdzsvarā. Galvenais, atrodi savu vietu pasaulē un cauri grūtībām ej ar smaidu! |
