Mans laiks.  (4)

Mans laiks ir mana visa dzīve, kurā man ir jāiemācās izdzīvot un piedzīvot, un tā man nav daudz. Savu laiku es lietoju kā elementu, ar kuru es varu sakārtot secīgi notikumus un noteikt to ilgumu. Mani maina laiks, kurā es gūstu pieredzi un krāsainus vai pelēkus notikumus. Uzskatu, ka laiks ir kas noslēpumains. Es laiku varu iedalīt trīs veidos – pagātnē, tagadnē un nākotnē.
Pagātne ir laiks, kurā esmu dzīvojusi un darījusi dažādas lietas, pagātne kā zemūdens daļa. Man pagātne dalās divās atšķirīgās daļās tāpat kā zemūdens pasaule, negatīvajā kā dūņas un pozitīvajā kā dzidrs ūdens. Pozitīvā ir tā, kuru es labprāt atceros un dalos par to ar citiem, tās ir manas brīnumjaukās atmiņas, atmiņas, kuras nekad nevēlētos aizmirst. Negatīvā daļa ir tā, kuru es atceros nelabprāt, visus negatīvi iespaidojošos notikumus es vēlētos izdzēst no atmiņas, bet tā ir mana daļa no pagātnes, tāpēc uzskatu, ka man arī tā ir jāsaudzē un jāglabā tāpat kā pozitīvā daļa, jo no šīs daļas es varu gūt pieredzi, mācīties, kā nepieļaut tādas kļūdas tagadnē un nākotnē. Pagātne ir vislielākais laika posms manā dzīvē. Tas nemitīgi aug. Mana pagātne beidzas vienu dienu pirms tagadnes.
Tagadne – diena, kurā es dzīvoju šodien. Diena, kurā es iemācos ko jaunu, ja vien šī diena nav nelietderīgi izmantota, kurā nekas nav iemācīts, piedzīvots, izdarīts vai pārdzīvots. Šī diena ir tukša, un pagātnei tā nenozīmēs neko, nākotnei, ne tik. Es šo dienu neatcerēšos, jo nekas tajā nenotika, tā būs ižšķērdība no mana visa kopējā laika. Ar šodienu es spēju ietekmēt savu nākotni, bet nespēju to kontrolēt un pārvaldīt, jo es ticu, ka cilvēka dotajā laikā arī lielu lomu spēlē liktenis. Es šodien varu izdarīt ko labu, lai rīt – nākotnē tas radītu man labas pagātnes atmiņas.
Nākotne ir diena, kurā es nezinu, kas ar mani var notikt, bet es varu izvirzīt mērķus dienu pirms nākotnes, kuri man būs jāizdara dienu pēc tagadnes. Nākotne ir manas turpmākās iespējas un izredzes. Laiks aprij visu, tas ir nepielūdzams, tas liek pagātnei kļūt lielākai un nākotnei mazākai, ar laiku tā sarūk. Man ir daudz nākotnes plānu, bet lai es sasniegtu šos plānus, man ir jārīkojas ātri un gudri, es nedrīkstu izniekot savu laiku. Apkopojot šos trīs lielos laika posmus, pēdējā tagadnes dienā es sapratīšu visu, kas bija slēpts, jo uzskatu, ka laiks ir viltīgs, tas sevī daudz slēpj, pirms es neesmu to visu izdzīvojusi, es neuzzināšu svarīgas gudrības. Vissvarīgākā daļa man no laika ir tagadne, tajā es daru savus pienākumus, lai tie nestu man panākumus nākotnē. Pagātne ir laika daļa, kuru ir jāizmanto gudri, no pagātnes ir jāņem tas piedzīvotais, kas darījis labu. Nākotne – pati noslēpumainākā, bet ietekmējama laika daļa. Ir gudri apzināties, ka laika ir maz, jo nevienu mirkli mēs neviens nevaram paredzēt, kad mūsu laiks beigsies.