Mans laiks ir kā kamols, kurš, ejot gadiem- kļūst arvien bagātīgāks, ar krāsainiem sapņiem un domām pārpildīts.
Kopš savas dzimšanas es esmu pieredzējis daudz svarīgu notikumu-savas piecpadsmit dzimšanas dienas, līgo, ziemassvētkus un jaunos gadus, katrs no tiem ir bijis neaizmirstams un paliek atmiņā ar savu spilgtāko brīdi.
Savā mūžā esmu pieredzējis daudz tādu notikumu, kuri ir nozīmīgi valstij un pasaulei- iestāšanos Eiropas savienībā un citās organizācijās, vairākus pasaules galus, meteorīta nokrišanu, neskaitāmas gripu epidēmijas, bet ar mani vēl nekas nav noticis,jo līdz mana laika beigām vēl ir tālu, es zinu, ka mans nodzīvotais laiks un paveiktais darbs dos labumu apkārtējiem cilvēkiem, visai valstij kopumā.
Bet visjaukākie brīži bija manā bērnībā, kad es biju mazs un bezrūpīgs, atkarīgs no vecākie un citiem apkārtējie cilvēkiem, nevajadzēja uztraukties par naudu, skolu un vienkārši nebija dzīves plānu, tikai muļķigi un mīLi bērna sapņi.
Mūsdienās viss ir mainījies, par dzīvi jādomā no bērnības, bērni skatās vecāku darbības un uzdod tiem jautājumus par darbu,lai saprastu, kas patīk un vēlāk spētu sev atrast- īsto mācību iestādi un nodarbošanos.
Šajā mūsdienu pasaulē, katra minūte ir veltīta kādam notikumam, kuru atceras gadiem ilgi, tāpēc katra diena ir jāsagaida ar kādu svarīgu notikumu, jo rīt var būt par vēlu-vienu dienu tu parasts darbinieks, bet rīt kļūsti par laimīgāko un bagātāko cilvēku un visi tevi apbrīno, cilvēku neietekmē dzīve , bet tajā pavadItais laiks un paveiktie darbi.
Manus nakotnes plānus katru dienu ietekmē dažādi faktori, taču es esmu izlēmis savas dzīves plānu un neviens to neitekmēs, tikai papildinās.
Laiks cilvēku norūda, jo dzīvojot mēs gūstam pieredzi, kas ir visu panākumu atslēga, bet , lai to iegūtu ir jāmāk nodzīvot savu laiku- izmantojot visas dotās iespējas.
