Autors: Raitis Virsaitis Sha'ripo / Liepājas vakara (maiņu) vidusskola
Vērtējums: +29
Vērtējums: +29
Dāmas un kungi, jaunskungi, jaukum jaukās jaunkundzes, mazi un lieli, visi, visi, esiet laipni aicināti, ielūgti, gaidīti sajūtu karnevālā!
Būs patīkamas, pazīstamas, garšīgas, smaržīgas, visādi citādi pozitīvās sajūtas, jo pretējās- melno kaķi, atstāsim uz lieveņa, tā kā droši, soļo braši iekšā manā sajūtu stāstā.
Tur kur bungas sitas stipri, krūtīs kur sirds un jūtas, tik daudz un plašas kā jūra, no turienes rakstu šo skatu, divas dekādes krātu. Starp jūru un ezeru, ejot pār platāko rumbu, pār kuru plūst Venta, rakstu no spicākā un zemākā punkta, no Kurzemes rakstu, kur mani senči Kurši rakstīja. Lūk, te no dzimtās vietas, kur tek upe, kas šķelta uz pusēm, paskat, viss zaļš un zeme zied, no Zemgales rakstu! Rakstu no pils spices, tajā sēž vīrs, kam prezidenta amats uzticēts, ejot pa šaurām bruģa ielām, atskatoties uz skaistākajām sievietēm. Vēsumā ar viņām atpūšoties, no Vērmanīša rakstu, te, no lielās, greznās galvaspilsētas, no mūsu lielākās pilsētas. Šeit, kur garākā upe, kur straujākā upe, rakstu, šļūcot akvaparkā, sērfojot uz jaunā viļņa, lecot uz Gaiziņa smailes, rakstu no Vidzemes, zvaigznes, kas blakus pēdējais, bet nebūt ne mazāk spilgtajai zvaigznei –Latgalei, te, pie lielākā ezera, kur zeme ražas pārpilna. Rakstu no sākuma, piejūras robežas līdz pat galam, kaimiņu robežai. Saprotat, no mājām, plašās Latvijas rakstu!
Kur tad vēl tik brīvi spēšu rakstīt latviski, runāt ar Jums, draugi? Mācīties, skatīties filmas, teātri, pat reklāmas latviski? Kur vēl sajutīšos tik mājīgi? Tik te Lāču maizi ēst- melnu, smaržīgu, dzintarkrāsas medu- saldu, garšīgu, tik te skatīsi ar siekalu mutē cūkas šņukuru uz galda, apbērtu ar zirņiem, blakus pie brūnu kāpostu bļodas? Lūk, te var vest malku mājās pa ziemu un vasarā sienu, darīt smagus lauku darbus, jā, var visur, bet tikai Latvijā ar prieku! Ar pateicību lielu skatīt vecmāmiņas klātu galdu! Kur vēl viss tik veselīgi, kur vēl tik dabiski iederēsies? Tik te, Latvijā, mājās, kur māte ar māsu, tēvs, brālis, radi, draugi, tik Latvijā, kuru mūsu Tēvs Debesīs svētīja!
Jums, kam mani saprast, latviešiem, kas aiz robežas un tiem, kas te, rakstu. Jūs, tie, kas prom, atcerieties, ka Anglijā mūs nesapratīs, pasaule nepazīs. Bet tik un tā man prieks par Jums, ka nesat karogu tālāk, lai pasaule labāk iepazīstu.Un pārējiem, kas te blakus, starp kuriem es dzīvoju, atcerieties, cik smagi nāca Latvija, bet lai grūtības Jūs neskumdina, bet dara lepnus un priecīgus. Es rakstu Tev, sev, visiem, kam Latvija ir asinīs!