Tuvojās Ziemassvētki , kad reizi gadā katrs var saņemt dāvanā to, ko vēlas. Es vecītim palūdzu dāvanu , kuru vēlējos jau ļoti sen. Es vēlējos jauno ‘’Play Station’’ , bet mani vecāki teica , ka vecītis man tādu nenesīs, jo es slikti uzvedos. Man esot jālabojas, ja gribu saņemt dāvanas.
Tad es katru dienu palīdzēju visai ģimenei, kaut arī to ne īpaši vēlējos. Man bija jāpalīdz mājas darbos: bija jānes malka, jāpalīdz mammai kārtot māja, jāved suns pastaigās daudz biežāk nekā to parasti darīju. Vēl pie tam vecāki lika mācīties ļoti garu dzejoli, ko skaitīt pie Ziemassvētku egles. Es jau atteikt nevarēju.
Un tad pienāca ilgi gaidītais svētku vakars. Es ar nepacietību gaidīju dāvanas. Bet Zimassvētkos mūsu ģimenē vispirms ir kārtīgas svētku vakariņas un dziesmu dziedāšana, un tikai pašās vakara beigās dāvanas. Es visu laiku dīdījos, biju satraukts, nodomāju, ka piecu dziesmu vietā varēja iztikt tikai ar vienu. Laiks šausmīgi vilkās.
Kad visi bijām paēduši, padziedājuši un atkal paēduši, dzirdējām, ka kāds pieklauvē pie durvīm. Es uzreiz skrēju pie tām, atvēru un ieraudzīju vairākus lielus maisus. Es paķēru tos un nesu istabā. Tad radinieks ņēma ārā no maisa dāvanas, un katrs skaitīja dzejoli vai dziedāja dziesmu, lai dabūtu dāvanu.
Arī es beidzot saņēmu dāvanas. Tās bija muļķīgas: zeķes, šalle, cimdi, čības, saldumi. Un pēdējo no maisa izvilka lielu dāvanu, uz kuras bija rakstīts mans vārds. Es biju satraukts. Bet mamma teica, ka tur ir omes adīts džemperis. Kad es dāvanu paņēmu rokās un skaitīju dzejoli, tiešām sapratu, ka tur iekšā ir kaut kas mīksts. Kaut kā noskaitīju dzejoli līdz beigām.
Aizgāju uz savu istabu, atvēru iesaiņojumu, un redzēju, ka tur tiešām iekšā liels, mīksts, ar garu apkakli, adīts džemperis. Bet, kad es ņēmu ārā džemperi, pamanīju, ka tajā iekšā ir ietīta mana spēļu konsole!!! Man acis spīdēja aiz laimes.
Mamma un tētis arī bija ļoti priecīgi, ka man bija prieks. Es domāju, ka viņi bija priecīgi arī tādēļ, ka viņiem izdevās joks ar džemperi. Es biju ļoti pateicīgs saviem vecākiem par šo jauko dāvanu. Es nolēmu turpināt palīdzēt saviem vecākiem mājas darbos arī ikdienā.
