Autors: Kristiāna Kate Kalēja / Lapmežciema pamatskola
Vērtējums: +7
Vērtējums: +7
Skumju sākums
Es ar skumjām vienmēr tiekos. Vienalga, ko daru , es nevaru tikt no tām vaļā. Es pastāstīšu, kā tās sākas.
Bija jauks dienas rīts. Es pamodos, saģērbos un aizgāju taisīt brokastis. Mans smaids lēnām izzuda. Manā vēderā bija kāds mazs velns ,kurš mētājās ar lietus mākoņiem. Galvā man kāds teica , ka kaut kas nebūs kārtībā. Tā pildījās ar skumjām, bet mēģināju slēpt šīs sajūtas. Nekad es to nevaru izdarīt pietiekami labi. Kad kāds to pamana, tad vienmēr jautā, vai viss ir kārtībā, bet es nekad neatbildu. Es tikai aizeju garām, neko neteikdama. Es zinu, ka viņi mēģina darīt tā ,lai es jūtos labāk.
Ziemassvētku vakarā es vēl joprojām biju pilna ar skumjām. Es sapratu, ka šajā dienā jābūt priecīgai, bet es nevarēju. Vajadzēja iet ēst Ziemassvētku mielastu. Es gāju, jo šajos svētkos jābūt laimīgam un kopā ar ģimeni. Es mēģināju radīt smaidu, tāpēc neviens neredzēja, ka manī ir bēdas, jo es izskatījos priecīga.
Man vēl joprojām mājo skumjas un melnie mākoņi. Bet tās neviens neredz.
Kristiāna Kate Kalēja,
Lapmežciema pamatskolas 6.klase