Vai esat kādreiz pārdzīvojuši brīžus, kad dvēselē notiek kaut kas nesaprotams, kad sirds gandrīz apstājas un „skudriņas” skrien pa muguru?
Mēs bieži nenovērtējam to, ko mums dod dzīve, kādas iespējas paver mūsu priekšā...
Mēs nespējam novērtēt to, kas mums ir dots. Bieži cilvēks nezina, ko vēlas no dzīves, noniekuļo to. Lai tā nenotiktu, jāuzdod jautājums, kādēļ es dzīvoju? Ko darīt, lai mērķis tiktu sasniegts?
Cik daudz cilvēkiem dzīves mērķa nav, nav arī ticības sev un saviem spēkiem? Daudzi domā, ka kāds cits nodzīvos viņa dzīvi, īstenos viņa mērķus. Nolaiž rokas. Un dzīvo. Dzīvo roku izstiepis. Gaida, kas palīdzēs. Uzskata sevi par neveiksmnieku. Vai arī ar laiku pierod pie domas, ka visi viņam ir parādā.
Bet ja roku nav? Un nav arī kāju?
Serfojot internetā, es atradu filmu par Niku Vuičiču. Viņš ir profesionāls orators, kurš savas dzīves laikā palīdzēja miljoniem cilvēku. Niks dzimis Austrālijā, ar retu slimību, kuras dēļ viņam trūkst kāju un roku. Auditorijas priekšā viņš nokrīt uz galda un paceļ sevi ar pieres palīdzību un jautā: „Vai jums kādreiz ir bijušās situācijas, kad šķiet, ka izejas nav?” Un pats atbild, ka nekā neiespējama neesot.
Līdz sirds dziļumiem, līdz „skudriņam” biju pārsteigta un satriekta. Cilvēks bez rokām un kājām, kurš ilgi un izmisīgi meklēja atbildi, kā dzīvot? , kādēļ dzīvot? , nepadevās. Viņš saprata, kāds ir viņa aicinājums uz Zemes. Būt uzvarētajam!
Uzvarētājs vienmēr ir spējīgs uztvert problēmu kā izaicinājumu. Neveiksminieks jau iepriekš negrib tai pretoties. Uzvarētājs saprot, ka viss nepieciešamais jāizpilda uzreiz, bet neveiksminieks novelk laiku, cerēdams, ka rīt būšot labāk.
Divus gadus atpakaļ es ar komandu bijām Cēsīs. Mēs iegājām zālē un ieraudzījām, ka basketbolu spēlē vīrieši invalīdu ratiņos. Visas meitenes palika mēmas. Satriecoša sajūta pārņēma katru no mums. Mēs sākām raudāt. Viņi spēlēja! Stiprās rokas gan pārvietoja ratiņus, gan lika bumbai ielidot grozā. Bet kājas? Tās nedarbojās.
Mēs nevarējām neuzvarēt!
Ir apbrīnojams tādu cilvēku gara spēks!
Viņus uzskata par cilvēkiem ar ierobežotām fiziskajām spējām. Bet viņiem ir neierobežots gribasspēks.
Viņi dzīvo! Dzīvo paši un iedvesmo citus.
Viņi spēj novērtīt to, kas ir dots.
***
Dzīve kā papīra baltā lapa,
Un katrs no mums var ierakstīt
Vienu vai divus vārdus!
Sāc! Lai tev pietiek laika vismaz vienai rindiņai.
Esi drošs! Jo noziegums ir nevis zaudējums dzīvē,
Bet dzīve bez mērķa.
Džeims Rassels Louell
