Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Manas sajūtas stāsts

Autora bildeAutors: Anna Bivbāne / Skrundas 1. vidusskola Vērtējums:  +48
Vērtējums:  +48
Es atveru acis, jo jūtu kādu nepārvaramu smaržu, kas laužas tik uzstājīgi manā ķermenī un cenšas nokļūt līdz sīkākajām nervu šūniņām, kas manī tik stipri signalizē, jo ap mani virmo kāda netverama un vējiem līdzi skrejoša smarža.
Tā es guļu gultā un nesaprotu, vai tas ir mans prāts, kurš apmetis kūleni un tagad izspēlē jokus, kurus es cenšos atšķetināt kā sarežģītu mīklu, vai arī pēc dziļā nakts miega man tepat blakus virmo sapņa netveramais baudījums? Es vēroju uz savas istabas sienas, kā, saulei lecot, nebēdnīgie saules stari izrotā manu istabas sienu, un es jūtu, ka šī dīvaini saldā, bet tik ļoti atsvaidzinošā smarža mani sapurina un liek atcerēties par kaut ko tik mīļu un sen glabātu. Tā šķiet tik pazīstama, ka atmiņas pār mani nāk kā vesela jūra paisuma laikā, šie spēcīgie viļņi rosina manī visneaptverošākās domas, kas tagad gāžas kā lavīna un aprok mani atmiņu jūrā.
Es aizveru acis un lēnām ieelpoju šo smaržu sevī. Šī smarža tik nepacietīgi laužas manī, it kā gribētu man pavēstīt kaut ko jaunu un nebijušu, kaut ko tik svarīgu, ko es savā ikdienas steigā esmu palaidusi garām. Es ļaujos šiem jūras viļņiem ieaijāt mani bērnības dienās. Ak, vai jūs ziniet tās sajūtas, kad tu vari dzīvot tik nebēdnīgi dienu no dienas un vienīgā problēma, par ko ir jāuztraucas, ir tā, kāpēc raibais taurenis šodien lido tik zemu, kāpēc zvaigznes nav redzamas arī dienā, un kāpēc saldējums kūst tik ātri karstajā saulē? Ai, bērnība, bērnība! Kur gan tu man esi paslēpusies? Vai tu nevarētu vēl mazliet dalīties ar gabaliņu siltās maizes no savas azotes, ar sārtajiem āboliem, kas veļas no nolīkušās ābeles mājas dārzā, un avota dzestro pieskārienu basajām kājām? Es zinu to, ka mana bērnība pieder tikai man, jo katram tā ir tik atšķirīga, bet tomēr tik vienota un mīļa.
Tagad es smejos bērnu jautros un bezrūpīgos smieklus, jo es zinu, patiešām zinu, kas ir šī reibinošā smarža. Šī smarža ir kā piepildīta krāšņa buķete, kas aumaļām līst pāri, jo ir salauzusi to vietu, kas tai neļāva virmot un pastāvēt. Manas iekšējās sajūtas eksplodē, starodamas aiz pārpilnības un laimes, jo šajās sekundes simtdaļās, kurās notika neaptveramais jūtu virpulis, nu ir norimis un beidzot ļauj man saprast to, ka manī ir atmodušās cerību puķes un plaukstošie emociju pumpuri gaida to brīdi, kad mans prāts norimsies un pār mani ar lieliem spārniem nolaidīsies atklāsme par to, ka manas tik spēcīgi bangojošās un uz āru vērstās sajūtu izraisītājs ir nebēdnīgi krāšņais pavasaris.
Komentāri
Nav neviena komentāra

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register