Dievs taču ir viens, viņu tikai sauc dažādos vārdos

Es gribu sākt savu mini-eseju ar kāda bēgļa īsu stāstiņu: Kad mēs peldējām laivā no Turcijas uz Grieķiju, uz Lesbosa salu, es biju vienīgais melnādainais un vienīgais kristietis. Ceļš bija bīstams. Jo vairāk, jo es neprotu peldēt. Visi laivā pateicās Allaham, lūdza arī mani to darīt. Bet taču mans Dievs nav Allahs. Bet toties es viņiem pievienojos - Dievs taču ir viens, viņu tikai sauc dažādos vārdos.

Kāpēc es salīdzinu bēgļu situāciju ar reliģiju?? Tāpēc ka tas ir pilnīgi loģiski - visi nevar būt vienādi, bet visi mēs esam cilvēki. Un cilvēkiem jāizturas pret citiem tā, kā tu gribētu, lai izturās pret tevīm. Kāpēc lai gan nepalīdzētu grūtībās nonākušajam cilvēkam, ja ir līdzekļi?? Ak tev liekās, ka šiem cilvēkiem ir kaut kas pret tevīm?? Tad aizmirsti par to. Un aizmirsti par frāzi labāk vienmēr turēt visus aizdomās, lai izvairītos no nepatikšanām. Jo kādu dienu tieši tu vari nokļūt tādā pašā situācijā, kā bēgļi šodien.


P.S. Krievu valodā ir ļoti labs izteiciens: От сумы и от тюрьмы не зарекайся

P.S. Un kāds Austrijas iedzīvotājs pateica: If we can't care for everyone whats the point - Ja mēs nevaram rūpēties par katru, kāda jēga.