Ceļojums starp lidojošajām lodēm

Cilvēki ir iekūlušies milzīgās problēmās, tie skrien pāri kartei uz vietu, kur ir skaista dzīve, saudzīga vide un draudzīga tauta. Tie piepilda somas ar svarīgākajām mantām un ceļas stājus, dodoties uz ziemeļiem, austrumiem vai vēl citos virzienos.
Šī Sīriešu tauta cieš nelaimi, jo virs to galvām lido Amerikas un Krievijas lidaparāti, spridzinot viens otru. Šīs valstis rīkojas nežēlīgi, tērējot materiālus, ar kuriem varētu veikt daudz noderīgākas lietas, kā, piemēram, celt Sīriešiem ēkas, kuras būtu pietiekami skaistas, lai citas ieverotākās valstis nepadarītu Sīrīju kā savu karu lauku.
Sīriešu tautas sejās atspīd bailes, nedrošums un nāves dvaša. Acis redz lodes starp draugu ķermeni, kuras rada nāvīgas sāpes. Viņi skrien caur nāvīgām ejām, kāpjot laivās un airējot uz vietu, ko paši nepazīst, cerot uz izmaiņām. Pretī viņus sagaida valsts, kas ir dikti noraizējusies un uztraucas par savu drošību. Taču tautas dvēselē ir cerība uz veiksmīgu ceļojumu, uz vietu, kur viņi justos laimīgi. Sīrieši ir izturīga tauta, ja viņi vēl tic savam liktenim un nepadodas pie savām problēmām.
Manuprāt, Sīriešiem vajadzētu dot lielākas prioritātes un ļaut viņiem apmesties vienā vietā, kaut kur dienvideiropā, un ļaut viņiem radīt pašiem savu pilsētu kādā nekurienes vidū. Viņi varētu attīstīties no jauna, un radīt mieru starp savējiem iedzīvotājiem. Kopā sīrieši spēj paveikt daudz, tikai viņiem jācenšas parvarēt to, ka viņu dzimtās mājas ir iznīcinātas, un vajag sākt visu no jauna.
Ceļojums starp lodēm var būt ikvienai dzīvai radībai, pat cilvēkam. Pats galvenais ir saprast, kāpēc tas notiek un apdomāt savu rīcību, lai tam tiktu cauri dzīvs un vesels, un vienmēr būt pārliecinātam par saviem nākošajiem gājieniem.
Es uzskatu, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, lai gudrajiem un saprātīgajiem cilvēkiem nevajadzētu mērot ceļus starp lodēm, jo vienmēr var pabeigt bez letālām sekām.