Es esmu viena no aptuveni 7 488 000 000 cilvēkiem šajā pasaulē. Brīžiem uzmācas domas, ka esmu pazudusi starp šīm milzu masām. Gribas kaut kur nolīst vēl dziļāk, lai tad neviens vairs neuzmācas, bet tad tu saproti, ka tev jādara tieši pretējais – jāiet uz priekšu, jāskrien, jākustas kā molekulām – bez apstājas. Bet tad sekos nākamais jautājums – ko lai es gan daru? Un atbilžu ir tūkstošiem. Man ir lielas jo lielas iespējas šajā pasaulē. Es varu dziedāt korī, dejot, skatīties filmas, lasīt, doties piedzīvojumos un darīt citas lietas. Es esmu brīvs cilvēks. Es dzīvoju brīvā valstī.
Nedomāju, ka kāds vēlētos lasīt manu eseju par nozīmīgajām lietām, ko Eiropas Savienība, kuru ļoti cienu, ir izdarījusi Latvijas labā politiskā ziņā, jo par politiku zinu gaužām maz. Lai gan cenšos sekot līdzi ziņām un daudzajiem notikumiem, kas ik dienu pieplūst tīmeklī, mani tomēr vairāk aizrauj tādas mierīgākas, proti, humunitāras, lietas. Sevi un Eiropas Savienību politiskā ziņā es nemaz cieši nesaistu, ja vien nerunājam par kādām pavisam nozīmīgām lietām. Tādēļ necentīšos klāstīt savu viedokli par pērno BREXIT, bēgļiem un citām problēmām, bet labāk pastāstīšu par manu saikni ar ES kā valstu kultūras savienību.
ES mājaslapā ir teikts, ka "Eiropas Savienība ir vēl nebijusi ekonomiska un politiska savienība starp 28 Eiropas valstīm". Es gan teiktu, ka ES ir kas vairāk par ekonomisku un politisku savienību. Piemēram, tajā pašā notikumā, Brexit, es (un domāju, ka ne vienīgā) biju sašutusi ne jau par to, ka tagad Latvijai būs lielākas finanšu problēmas, bet par to, ka Lielbritānija, kas manai sirdij likās tuva valsts, bija tik vienkārši aizgājusi (nerunāju par dokumentiem un tādām lietām). Man ES ir kaut kas tāds, uz ko es paļaujos, pat zinot riskus. Un tā kā valsts politika man nešķiet īsti līdz galam izstrādāta, bet ES šķiet stabila, lai gan esmu dzirdējusi dažnedažādas lietas (domāju, ka tas tamdēļ, ka vienkārši man kā cilvēkam gribas tiekties uz ko lielāku un stingrāku, jo tas liekas pilnvērtīgāks), es vēlētos, lai cilvēki saprastu, ka ES nav tikai un vienīgi savienība, kuras viena no dalībvalstīm ir tēvzeme Latvija. Lai gan zinu, cik muļķīga šī runa varētu izklausīties, jo pamatojos nevis uz faktiem, bet emocijām un izjūtām, es tomēr ceru, ka kāds sadzirdēs mani un sapratīs, ko es ar to domāju.
Turpinot ar lietām, kas man kā Eiropas Savienības pilsonim ir piešķirtas, dotas, vēlos bilst kaut ko patiešām brīnišķīgu – ceļošana. Ceļošana paver lielas iespējas – iegūsti lieliskas atmiņas, paplašini savu redzesloku, labi pavadi laiku, iepazīsti citas kultūras, to tradīcijas, uzzini par vēsturi, citiem vārdiem, kļūsti daudz izglītotāks un zinošāks gan garīgā ziņā, gan praktiskā. Tad nu arī šajā jomā Eiropas Savienība ir atvieglojusi mūsu dzīves, jo "viena no Eiropas Savienības pamatbrīvībām ir iespēja ceļot ES un Eiropas Ekonomikas Zonas teritorijā. Brīvas pārvietošanās tiesības ļauj īstenot Šengenas nolīgums, kas paredz, ka iedzīvotāji var pārvietoties Eiropā (šobrīd 26 valstīs), nesaskaroties ar birokrātiskiem šķēršļiem pie iekšējām robežām".
Es kā kultūru mīlošs cilvēks vēlos uzsvērt arī pasākumus, ko Eiropas Savienība ir veikusi, lai attīstītu un pilnveidotu Eiropas izaugsmi kultūrā un nostiprinātu tās kultūras un radošās nozares. Piemēram, viena no šādām programmām ir "Radošā Eiropa", kas pamatojas uz citām, agrākām programmām ("Kultūra", "MEDIA", "MEDIA Mundus"). No 2014. līdz 2020. gadam Eiropas Savienība ieguldīs 1,46 miljardus eiro kultūras un audiovizuālajās nozarēs. Programma palīdz aizsargāt un veicināt kultūru un valodu daudzveidību, kultūras un radošajām nozarēm pielāgoties digitālajam laikmetam, ilustrēt Eiropas kultūras bagātību. "Radoša Eiropa" atbalsta arī kinofestivālus, kas popularizē Eiropas filmas, piemēram, "Berlinale Talent".
ES ir arī savas balvas, kas, manuprāt, vieno un attīsta Eiropu. Šīs balvas katrā nozarē ir prestižākās, un tas liecina par ES nozīmi cilvēku dzīvēs. Eiropas Savienības Mūsdienu Arhitektūras balva ir brīnišķīga balva, kas sniedz atbalstu gan arhitektiem, gan parastiem cilvēkiem, kas vienkārši vēlas novērtēt labu arhitektūru. ES kultūras mantojuma balvas žūrijas atzinību 2016. gadā saņēma Jāņa Krastiņa Liepājas jūgendstila arhitektūras izpēte. "European Border Breakers" balvas (EBBA) izveidotas, lai apbalvotu Eiropas māksliniekus, kuri guvuši panākumus ar savu pirmo starptautiski izplatīto mūzikas albumu. Šajā konkursā pagājušajā gadā uzvarēja un ieguva arī publikas izvēles balvu latviešu grupa "Carnival Youth" ar albumu "No Clouds Allowed". Kā arī Eiropas Savienības Literatūras balva, kuras mērķis ir izcelt labāko Eiropas mūsdienu literatūrā, veicināt pārrobežu tirdzniecību un rosināt citu valstu literatūras darbu tulkošanu, publicēšanu un lasīšanu. 2011. gadā un 2014. gadā latviešu rakstnieki – Inga Žolude un Jānis Joņevs – ieguva šo prestižo balvu.
"Eiropas kultūras galvaspilsētas ir nepārprotams piemērs, kas parāda ES atbalstu kultūras dažādībai un to, kā kultūra var vienot cilvēkus Eiropā. Tās ir pierādījums, ka kultūrai ir jābūt ilgtspējīgas attīstības politikas centrā, tāpēc ka tās ietilpst Eiropas pilsētu un reģionu ilgtermiņa attīstības procesā un stimulē dinamismu, radošumu un arī sociālo iekļautību," teicis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Kad 2014. gadā Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, es jutos pagodināta. Rīgai bija iespēja paspīdēt Eiropā, un, pēc manām domām, tas tai izdevās. Notika daudz pasākumu un tika atklātas dažādas izstādes. Togad svinīgs notikums arī bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārcelšana uz lielo Gaismas pili. 2014. gadā arī tūristu skaits palielinājās.
Tagad, nedaudz novirzoties no tēmas, lakoniski pastāstīšu par pasākumu, kas notiek 9. maijā, ES "dzimšanas dienā". To rīko ES māja, un tā ir interesanta akcija, kuru cerams jau šogad izmēģināšu, proti, Eiropas eksāmens. Tas ir eksāmens, kuru nokārtojot var tikt pie sertifikāta un balvām. Uzskatu, ka Eiropas eksāmens ir izglītojoša lieta bērniem, pusaudžiem, jauniešiem un pieaugušajiem, un domāju, ka tas dod sajūtu par savu vienotību ar ES. Ja jau runāju par izglītību vērts pieminēt ir Eiropas Jauniešu parlamentu, kurā pēc pāris gadiem visdrīzāk mani klasesbiedri un vienaudži (varbūt arī es pati) piedalīsies. Esmu skolniece, bet kā topošā studente es arī varu just ES atbalstu izglītībā, piemēram, kad studēšu, cerams man izdosies izmantot apmaiņas programmu "Erasmus+".
Kā var noprast, man ir lieli plāni attiecībā pret Eiropas Savienību, un esmu pārliecināta, ka mana dzīve būs cieši saistīta ar ES. Dzīvojot vienā no ES dalībvalstīm var just ES klātbūtni, un esmu priecīga, ka tā ir! Lai gan daži sūdzas par kultūru līdzību un vienveidību Eiropā, es tomēr domāju, ka, ja ieskatās dziļi un uzmanīgi, katra tauta, valsts stipri atšķiras. Varam secināt to, ka ES ieņem lielu vietu mūsu dzīvēs, un vai tad tas nav ļoti labi?
