Es dzīvoju Brocēnos, un es lepojos ar savu pilsētu. Manuprāt, šī pilsēta ir visskaistākā visā Latvijā, pat Rīga tai nestāv klāt. Brocēni pārsteidz, apbrīno un piesaista. Šī skaistā pilsēta ir eņģelis manā sirdī. Lai kur mēs ietu, vienmēr atgriezīsimies vietā, kuru mēs saucam par Brocēniem. Žēl, ka garāmbraucēji lēnām pabrauc garām un neievēro pilsētas dzidrumu un vieglo kautrīgumu, un to, ar ko mēs lepojamies.
Brocēnu daba ir daudzveidīga: gan zaļš parks, gan rāmi ezeri. Mūsu parks ir viskrāšņākais Kurzemē un saulainākais pasaulē. Manuprāt, putni dzied parkā skanīgāk, un koki tur izskatās zaļāki. Vakarā uz saules rietu parks atstaro saules siltumu un mīļumu, un tas pilnīgi staro no laimes. Ciecere ir rāmākais ezers Latvijā , Cieceres malā atrodas bāze un laipiņa. Cieceres saliņa ir jauka vieta, kur atpūsties no pilsētas drūzmas un izbaudīt vientulību, uz šīs skaistās un tajā pašā laikā valdzinošās saliņas. Cieceres ūdensrozes ir skaistas, cēlas un graciozas, viņas ir kā karalienes, kas staigā pa ūdens virsu. Ezerā katru dienu saulīte skatās kā spogulī, jo tieši viņa ir izvēlējusies mūsu ezeru kā vietu, kur ķemmēt savus zeltā rotātos matus.
Cilvēki Brocēnos ir paši labākie. No rīta, kad saulīte tikai sāk žāvāties, sētnieki jau rīta agrumā sāk savu darbu. Dažreiz var pabrīnīties par to, cik daudz enerģijas viņiem ir. Pastnieki arī nav zemē metami. Viņi kā čaklas bitītes iznēsā pastu. Mēs visi gaidām labas ziņas un tādas arī saņemam, bet diemžēl ir arī ne tik labas ziņas. Cilvēki Brocēnos ir jauki un pretimnākoši, tāpēc jau šī skaistā zeme ir tik īpaša.
Brocēnu kultūra ir liela. Pie mums dzied koristi kā lakstīgalas, spēlē teātris, arī dejotāji smaida kā rīta saule. Mēs lepojamies ar dzejniecēm viņas ir mūsu Cieceres ūdensrozes. Brocēnos notiek arī dažādi pasākumi. Mūsu mājās ir arī ciemojušies Latvijā slaveni dziedātāji. Manuprāt, mīlestība kā smejošs bērns atnāca un sāka rakņāties sirds akmeņos, un tur viņa atrada kultūru, Brocēnu kultūru. Mēs paši liekam pa gabaliņam kopā, un tā rodas tas, ko mēs saucam par mīlestību, un aiz mīlestības pret savu pilsētu mums rodas nebijušas idejas. Tā katru gadu attīstāmies vairāk un vairāk.
Rakstot šo darbu, secināju, ka Brocēni ir vieta, kur aug saprotoši, pretimnākoši cilvēki. Garāmbraucēj, paveries uz šo pilsētu un aplūko tās brīnumus , vietas, kuras ir vērts aplūkot. Katrs cilvēks Brocēnus ir radījis no mozaīkas gabaliņiem. Pilsētā ir ielikta sirds un dvēsele. Cilvēki kā skudriņas līmē no smilts graudiņiem savas mītnes. Es lepojos ar savu pilsētu.
