Vai cilvēks var būt laimīgs Latvijā?

Katrs no mums bieži saka: Es esmu laimīgs, vai tieši otrādi: es jūtos tik slikti, tik nelaimīgs. Mēs tik bieži aizdomājāmies par to, kas ir laime, iztēlojoties kaut ko sarežģītu. Bet īstenībā laime ir mums visapkārt, tā dzīvo katrā no mums. Būt laimīgam ir tik viegli. Šobrīd Latvijā ir diezgan smags ekonomiskais stāvoklis, liels bezdarba līmenis, budžeta deficīts, bet tomēr....
Katrs cilvēks ir laimīgs, laime ir visiem, tā dzīvo katrā no mums, kaut kur dziļi mūsu sirdīs un domās. Laime ir tur, kur ir katrs no mums. Viss, kas mums ir vajadzīgs spēt saskatīt to un sajust, kā arī pieņemt to un dāvāt citiem. Dāvāt citiem tāpat vien, neko neprasot pretī. Dāvāt tāpat kā mēs dāvājam smaidu nepazīstamam cilvēkam, kurš nupat smaidīja mums pretī. Laimi nevar pārdot, nevar nopirkt, nevar laimēt loterijā, to var tikai izaudzināt sevī. Katram cilvēkam ir sava iztēle par to, kas ir laime, un katrs vēlas to atrast. Katram no mums ir iespēja būt laimīgam, ļoti laimīgam, bezgalīgi laimīgam.
Laime ir ļoti daudzveidīga. Laimē ir visapkārt, laime ir tur, kur ir katrs no mums. Laime ir arī Latvijā, tās iedzīvotāju sirdīs.
Laime ir vienkārši skatīties viens uz otru un klusēt, sapņot par kaut ko brīnišķīgu un neatvairamu, vērot saulrietu un zvaigžņu lietu, jūras viļņu un priežu čūkstēšanos.
Laime ir pamosties no spilgtas, siltas saulītes un no skanīgam putnu dziesmiņām.
Laime ir pamosties zibenīgā tumšā naktī, kad līst lietus, un apzināties to, ka tu esi mājās siltumā un drošībā, ka blakus tev ir mīļie cilvēki, tava ģimene.
Laime ir mīlēt savu māju, mīlēt katru tās stūrīti. Mīlēt tēva makšķeres un mammas čībiņas.
Laime ir atcerēties savu bērnību, atcerēties Ziemassvētkus, kuros tētis tēlojot Salaveci, lika tev zem eglītes dāvanas.
Laime ir pasniegt dāvanas un palīdzēt apkārtējiem, iepriecināt vecākus, izradot savu mīlestību.
Laime ir skatīties uz ugunskuru un spēlēt uz ģitāras.
Laime ir vērot izkrāšņāto Dzelzceļa tiltu, kura ēna tik neparasti atspoguļojas Daugavā.
Laime ir dzīvot šodien, priecāties par katru mirkli, un ar pateicību uztvert visu to, ko dod mums dzīve.
Lai būtu laimīgam, nepieciešams mīlēt, mīlēt no visas sirds, mīlēt un negaidīt neko pretī. Mācīties dzīvot tā, lai pēc tam būtu ko atcerēties. Dzīvot tā, lai nebūtu sāpīgi atcerēties tos gadus, kurus tu iztērēji veltīgi. Un pats galvenais neko nenožēlot.
Priekš kam gaidīt to brīdi, kas pie mums atnāks laime. Kāpēc nekļūt laimīgiem tagad? Kāpēc vienmēr atrodas kaut kas tāds, kas neļauj mums būt laimīgiem? Cilvēki bieži vien izdomā tūkstošiem iemeslu, lai pateiktu, ka viņi ir nelaimīgi un neveiksmīgi, bet īstenībā tās ir tikai ilūzijas. Mēs dzīvojam, elpojam, mīlam. Viss tas ir laime, mēs paši esam laime!
Vai cilvēks var būt laimīgs Latvijā? Droši var apgalvot, ka Jā! Mums jādzīvo, jāmīl, jāparvār grūtības, un, ja mūsu sirdīs dzīvos laime, arī mūsu Latvija būs „laimīgā”.