Mana Latvija ir tāda pati kā mana bērnība.
Tā ir prieka pilna un laimīga. Tā katru dienu skraida pa pļavu. Kāpelē pa kļavām, ķiršiem un ābelēm. Izložņā katru krūmu un zāli.
Agri rīti kopā ar mammu ganībās. Tā ar suņiem, spēlējas ar kaķiem. Ēd mammas gatavotos ēdienus, kuri garšo tik labi!
Viņa valkā drēbes, kuras ir nedaudz nosmulētas ar dārza zemi un smiltīm. Tai ir blondi mati, kas mirdz vasaras spožajā saulē. Bet drēbes vienmēr ir putekļainas no labības un griķiem, jo viņas tētis ir zemnieks.
Tā dzird skaistas putnu dziesmas, vēju šalkoņu. Izsmaržo meža svaigo smaržu, izgaršo meža zemeņu neatkārtojamo garšu. Viņas mazās kājas skraida pa graudu kaudzi un rokas dara mazus darbus.
Mana bērnība nekad nav iesprostota istabā. Tā it brīva kā putns, kurš katru dienu lido augstu gaisā un ieelpo lauku un pļavu svaigo dvesmu. Viņai nepatīk tupēt istabā.
Gluži tāda pati ir mana Latvija – brīva kā putns! Kā maza, nemierpilna meitenīte, kuru visi mīl no sirds.
