Kristietības nozīme Latvijā viduslaikos un mūsdienās.

Kristietības nozīme dažādos laikos ir atšķirīga. Gan viduslaikos, gan mūsdienās ir atšķirīga pasaules uztvere, tāpēc arī ticībai katrā laikā ir citādāka vērtība. Izmantojot dažādus uzziņas materiālus ,es noskaidroju, ka viduslaikos bija svarīgi ,vai cilvēks bija kristietis vai nebija. Kristietība mūsdienās vairs nav tik nozīmīga, kristietība turpinās pastāvēt, kamēr būs cilvēki, kas tai tic.
Viduslaikos bija svarīga gan cilvēka izcelšanās, gan materiālais stāvoklis, gan tas, kādai ticībai cilvēks piederēja. Tie bija ļoti nemierīgi laiki ,un cilvēkam vajadzēja pamatu, iespēju justies drošiem ,un baznīca šo iespēju deva. Tā izskaidroja dažādās nelaimes ar neklausību Dievam un vēstīja par to, kas jādara ,lai nelaimes atkāptos. Cilvēki bija neizglītoti un ticēja visam, ko vēstīja baznīcas priesteri, tādējādi klausot un dzīvojot pēc noteikumiem, ko baznīca diktēja. Kad sākās kristīgās baznīcas „uzvaras gājiens” , kristietībai pieslējās visa Eiropa. Baznīca kļuva par lielu spēku blakus valstu vadītājiem ,bet tomēr es domāju ,ka baznīcai bija pārāk liela var tajos laikos.
Salīdzinot ar viduslaikiem, mūsdienās ticībai vairs nav tik liela nozīme. Protams, daudzi cilvēki skaitās pie kāda no kristietības veida ( katoļi, luterāņi u.c. ), bet tas nebūt nenozīmē, ka cilvēki regulāri apmeklē baznīcu. Cilvēki ir zinošāki un vairāk tic zinātnei nekā garīgajai pasaulei tā arī es neticu dievam varbūt kāds man nepiekritīs, bet tomēr cilvēkiem ir dota brīva griba un var domāt ko grib . Taču ir cilvēki, kas vēl joprojām cītīgi apmeklē baznīcu, pēta Bībeli un dzīvo pēc tās noteikumiem. Par spīti visam, ko saka zinātnieku pētījumi, tie nepārstāj ticēt Dievam, garīgajai pasaulei. Taču tādu cilvēku salīdzinot ar viduslaikiem ,ir nedaudz.
Lai gan kristīgo cilvēku paliek arvien mazāk, baznīca turpina pastāvēt ar savām tradīcijām un dzelžaino pārliecību, sludinot kristietību cilvēkiem. Un varbūt tieši tagad, kad ir krīze un cilvēkiem it nemaz neklājas viegli, kristietībai atkal ir iespēja paplašināties, palīdzot cilvēkiem, kas nolēmuši glābiņu no skarbās pasaules meklēt pie Dieva.
Viennozīmīgi kristietības popularitāte kopš viduslaikiem ir sarukusi, pie kā galvenokārt jāvaino zinātne, tās atklājumi, kas apstrīd to, ko sludina Bībele. Taču ir cilvēki, kas vēl joprojām tic Dievam un nepārstās to darīt. Es uzskatu, ka par reliģijām ir notikuši pārāk daudz ,kari un cīņas, bet ticība kaut kādam augstākam spēkam vienmēr pastāvēs .Tā ,pat kā zinātne.