Osteoartrīts

Definīcija Osteoartrīts(deformējošā osteoartroze, deformējošā artroze) ir primāra skrimšļu slimība, pēc izcelsmes multifaktoriāla slimība, ko izraisa metaboliski, endokrīni, biomehāniski un iekaisuma faktori. [1.] Hroniska distrofiska locītavu slimība, kuras pamatā ir skrimšļa deģenerācija ar sekojošu reaktīvu kaulaudu hipertrofiju- veidojas osteofīti, kas deformē kaulu galus un traucē locītavu funkcijas. [3.] Tā ir biežākā hroniskā locītavu slimība, kas izraisa locītavu sāpes un deformācijas, kuru sekas var būt invaliditāte. Tā ir progresējoša un ar vecumu saistīta locītavu slimība. Tikai pavisam nesen osteoartrīts tiek vērtēts kā sistēmiska slimība, jo tā dēļ veidojas periartikulāro muskuļu un saišu vājums, neliels sinovīts, menisku deģenerācija un neirosensoriskās sistēmas bojājums.[1.] Saslimstība Osteoartrīts ir viena no visbiežāk sastopamām artrīta formām. Ceļa locītavas osteoartrīts (gonartrīts): 160—240 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem gadā. Plaukstas locītavu osteoartrīts: 100 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem gadā. Gūžas locītavas osteoartrīts (koksartrīts): 40—80 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem gadā. 80% pacientu ir vecumā pēc 70 gadiem, 20—30 gadu vecumā — 4%. [1.] Latvijā Osteoartrīts atstāj negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselību. Tas ir viens no galveniem invaliditātes cēloņiem un viena no biežāk sastopamām balsta sistēmas kaitēm Latvijā. Osteoartrīts ir ceturtais invaliditātes cēlonis, liecina Latvijas medicīnas statistikas dati. Tas ir arī tāpēc, ka 53% Latvijas iedzīvotāju ir vecāki par 60 gadiem. [4.]