SECINĀJUMI
Darba ietvaros tika raksturota veselības aprūpe teorētiskajās nostādnes, kā arī ar to saistītās pieejamības problēmas, kas bieži saistītas ar finansiālajām iespējām, līdz ar to konflikta teorija tika izvēlēta kā darba paradigma. Tika raksturota arī Jelgavas un Bauskas novadu veselības aprūpe.
Teorētiskajā daļā tika identificētas galvenās veselības aprūpes pieejamības problēmas – veselības aprūpes struktūras maiņas izraisītās problēmas, veselības aprūpes nepietiekama finansēšana, pakalpojumu dārdzība un informācijas trūkums par veiktajām izmaiņām un pieejamajiem pakalpojumiem, kā arī speciālistu trūkums un fiziskā pieejamība kā pieejamību kavējoši faktori.
Empīriskais pētījums ļauj secināt, ka veselības aprūpes sistēmas struktūras maiņa ir ietekmējusi Jelgavas un Bauskas novadu iedzīvotājus.
Iedzīvotāji ir informēti par veselības aprūpes pakalpojumiem (51,8%), bet kā norāda pētījuma rezultāti, tad gandrīz tikpat liela daļā tikai daļēji vai vispār nav par tiem informēti (48,2%). Tas izskaidrojams ar to, ka liela daļa respondentu ļoti reti vai tikai dažreiz izmanto veselības aprūpes pakalpojumus, gan to dārdzības, gan fizisko šķēršļu dēļ. Bauskas novada iedzīvotāji tos izmanto retāk kā Jelgavas novada iedzīvotāji.
Pozitīvi tiek vērtēta primārā veselības aprūpe, respektīvi, ģimenes ārsti gan Jelgavas, gan Bauskas novadā. Sliktāka situācija ir ar ambulatorajiem pakalpojumiem, jo iedzīvotāji tikai daļēji ar tiem ir apmierināti, it sevišķi Jelgavas novadā, kur kā galveno problēmu minot fizisko pieejamību, galvenokārt, lielās rindas pie šiem speciālistiem.
Iedzīvotāji reti izmanto stacionāros pakalpojumus to dārdzības un Bauskas novada gadījumā arī labu speciālistu trūkuma dēļ.
Gan Bauskas, gan Jelgavas novada iedzīvotāji uzskata (84,8%), ka veselības aprūpe nav vienlīdz pieejama visiem iedzīvotājiem kā galvenās problēmas minot finansiālās iespējas un attālumu.
Iedzīvotāji uzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumi viņu dzīvesvietā ir dārgi, un daudzi nav informēti par iespējamo atbalstu un palīdzību no pašvaldības un valsts, sedzot ar medicīnas pakalpojumiem saistītos izdevumus. Tas parāda, ka nedarbojas reformas laikā noteiktais uzdevums - veidot saikni starp ģimenes ārstiem un sociālo palīdzību.
Iedzīvotāju rūpes par savu veselību ir atkarīgas no viņu finansiālajām iespējām, jo vairāk kā puse no apjautātajiem respondentiem (58,9%) atzina, ka finansiālo grūtību dēļ ir nācies atteikties no medicīniskajiem pakalpojumiem, visbiežāk minot medikamentus un speciālistu apmeklējumus.
Lai gan kopumā iedzīvotāji ir apmierināti ar attālumu līdz veselības aprūpes iestādei, tomēr kā problēmu to atzina tie respondenti, kas dzīvo ārpus pilsētas, pagastos. Bauskas novada iedzīvotāji arī retāk kā Jelgavas novada iedzīvotāji ir apmierināti ar transportu, lai nokļūtu līdz veselības aprūpes iestādēm, līdz ar to apstiprinās teorētiskajā daļā identificētā problēma, ka reformas procesa laikā nav izvērtētas Latvijas infrastruktūras iespējas un attālums ir kā šķērslis veselības aprūpes pieejamībai.
Iedzīvotāji nav apmierināti arī ar rindām pie speciālistiem, it īpaši Jelgavas pilsētā, kur ir palielinājies pacientu pieplūdums no apkārtējām teritorijām, līdz ar to Jelgavā ir apgrūtināta pieeja ārstiem un lielais gaidīšanas laiks rindā pie ārstiem var izraisīt veselības stāvokļa pasliktināšanos un vairot iedzīvotāju neapmierinātību ar veselības aprūpes pieejamību.
Darba ietvaros mērķis tika sasniegts un hipotēze apstiprinājās - Jelgavas un Bauskas novada iedzīvotājiem ir ierobežota pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem, galvenokārt to dārdzības un tādu fizisko šķēršļu kā attāluma un speciālistu trūkuma dēļ.
…
