Sabiedrības zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu negadījumos cietušajiem

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI
Pētniecības darba mērķis bija noskaidrot sabiedrības zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu negadījumos cietušajiem. Pamatojoties uz šī darba praktisko pētījuma daļu, tika izdarīti šādi secinājumi:
Lielākā respondentu daļa prastu palīdzēt, ja ir vaļēja trauma, stipra asiņošana;
Augstas temperatūras gadījumā lielākā respondentu daļa rīkotos neapdomīgi, rīcība pārsvarā nav palīdzoša, bet varētu pat kaitēt;
Elpceļu nosprostošanās gadījumā, lielākā daļa respondentu nespētu palīdzēt dažādu iemeslu dēļ;
Applaucēšanās gadījumā neatliekamās medicīnas dienestu izsauktu katrs, taču tikai neliela daļa rīkotos pēc jaunākajiem un palīdzošākajiem principiem;
Lielākā respondentu daļa pret dzīvības glābšanas pasākumiem uz ielas uzskata, ka tas ir medicīnas darbinieku pienākums, jo viņi ir apmācīti;
Lielākā respondentu daļa nespētu glābt dzīvību uz ielas baiļu vai nezināšanas dēļ.
Veiktais pētījums ļauj secināt, ka hipotēze – sabiedrībai pietrūkst zināšanu, lai sniegtu pirmo palīdzību negadījumos cietušajiem – ir apstiprinājusies.
Pirmā palīdzība ir ļoti svarīga. Ņemot vērā pētījumā iegūtos datus un secinājumus, tika izstrādāti ieteikumi, kā apmācīt mūsu valsts iedzīvotājus pirmajā palīdzībā:
Pirmās palīdzības apmācībām ir jābūt obligātām vispārizglītojošās skolās jau no 3 – 4 klases. Mazajiem tās notiek sporta stundās vairāk rotaļu veidā, lielākajiem sacensību veidā. Tādām apmācībām jābūt tik pat nopietnām kā matemātikai;
Bērni daudz spēlē datorspēles, daudzi izmanto stratēģijas kaujas spēles. Programmētājiem būtu jāiestrādā šādās spēlēs pasākumus palīdzībai cietušajiem;
Televīzijā ir ļoti daudz reklāmu. Valsts līmenī varētu katrā no tām parādīt dažādus palīdzīgus pasākumus, piemēram, Heimliha paņēmienus, brūču pareizu pārsiešanu, ABC algoritmus u.c.
…