Asinsrites pārmaiņas fiziskās slodzes ietekmē

Eksperimenta izvērtēšana:
Eksperimenta precizitāti ietekmēja nelielais pārbaudāmo personu skaits (3), svara bumbas svara iespējamā neprecizitāte, fizisko darbību kontrole (īpaši skriešanas ātruma/ bumbas cilāšanas biežuma), kā arī pētāmo personu iespējamais uztraukums asinsspiediena un pulsa mērīšanas laikā.
Veiksmīgākam eksperimentam nepieciešama iespēja veikt vairākas fiziskas darbības tās stingrāk kontrolējot un lielāks cilvēku skaits.

Rezultātu analīze un secinājumi:
Visām trim pārbaudītajām personām ir optimāls asinsspiediens (<120/80) miera stāvoklī. Arī pulss pārbaudītajos cilvēkos ir normāls miera stāvoklī (60-100).
Fiziskās aktivitātes laikā vajadzētu pieaugt sistoliskajam spiedienam, kamēr diastoliskajam vajadzētu palikt nemainīgam vai pat pazemināties. Fizisko aktivitāšu laikā sistoliskajam asinsspiedienam vajadzētu pieaugt ne vairāk kā par 50-70 mm/Hg. 1. personā novērojama gan sistoliskā, gan diastoliskā spiediena paaugstināšanās fiziskās slodzes ietekmē. Sistoliskais paaugstinās straujāk. Pieaugums nepārsniedz normu, lai gan ir visstraujākais grupā. Pulss saglabājas normas robežās fiziskām aktivitātēm, taču arī ir visaugstākais grupā. Iespējams, ka šādi mērījumi ir saistīti ar to, ka 1.personai ir vislielākais svars savā grupā un maz fizisko aktivitāšu.
…