Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:170113
 
Author:
Evaluation:
Published: 30.04.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Kas ir atavisms?    3
2.  Kā izpaužas atavisms?    3
3.  Kas nav atavismi?    4
4.  Kā atavismi rodas?    5
5.  Ko mums var pavēstīt atavismi?    6
6.  Pielikums (attēli)    7
7.  Izmantotie avoti    8
Extract

1. Kas ir atavisms?
Atavisms ir parādība, kad indivīdam attīstās pazīmes, kas piemitušas viņa tālam sencim. Dažādus atavisma veidus zinātnieki skaidro kā ģenētiski recesīvas pazīmes vai arī kā dominantas pazīmes ar nepietiekamu spēju attīstīties.
Atavismi ir zināmi daudzām dzīvnieku sugām – no zirgiem, kas piedzimst ar lieku īkšķi, līdz pat cilvēkiem, kas piedzimst ar asti. [3.]

2. Kā izpaužas atavisms?
Laiku pa laikam parādās ziņas par zvejniekiem, kuri notvēruši un palaiduši atpakaļ okeānā neparastu radību – delfīnu, kuram līdztekus sugai raksturīgajām pazīmēm – muguras spurai, astes spurai un divām pleznām jeb krūšu spurām – pie pašas astes atrodas vēl divas spuras. (skat. Pielikumu, 1.att) Delfīnam šīs liekās spuras ir palīdzējušas izdzīvot, jo tieši šīs īpatnības dēļ tam ir ļauts atgriezties ierastajā vidē, tomēr praktiskas nozīmes tām nav. Liekās spuras var uzskatīt par nejaušu kroplību, tomēr no zinātniskā viedokļa šī parādība nozīmē vairāk. [3.]
Ir zināms, ka vaļi ir cēlušies no četrkājainajiem sauszemes dzīvniekiem un ka lielajiem vaļiem visbiežāk ir sastopamas atliekas no izzudušajām pakaļkājām. Tie ir atsevišķi kaulu fragmenti, kas atrodas dziļi ķermeņa iekšienē. Arī fosilijas liecina, ka primitīvajiem vaļiem ir bijušas pakaļkājas vai vēl viens spuru pāris. [3.] Tādēļ rodas jautājums – vai notvertais delfīns bijis kādas aizvēsturiskas sugas eksemplārs vai īpatnis, kam atjaunojies priekšteču izskats?
Notikumu interesantāku padara fakts, ka šādi atradumi nav nemaz tik reti – tātad tā nav unikāla nejaušība. Piemēram, 1919. gadā pie Kanādas krastiem tika nomedīts valis, kuram bija ne vien lieks spuru pāris, bet arī pāris kājām līdzīgu piedēkļu, kuru garums pārsniedza vienu metru un kuru iekšienē atradās kājām raksturīgie kauli – augšstilba kauls un liela kauls. [3.]
Atavismi novēroti ne tikai zīdītāju vidū – zinātnieku redzeslokā nonākušas arī čūskas, kurām izveidojušies kāju aizmetņi (skat. Pielikumu, 3.att). No kukaiņiem atavismu visspilgtāk raksturo zarkukaiņi – tiem gadu gaitā spārni vairākkārt ir izzuduši un atkal atjaunojušies. [3.]

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −1,48 €
Work pack Nr. 1228476
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register