Auglis dzemdību laikā piemērojas dzemdību ceļiem un virzās caur tiem, pieņemot iegarena ķermeņa formu. Atsevišķi augļa locekļi un ķermeņa daļas novietojas tā, lai ieņemtu vismazāko telpu [1]. Jāatzīmē, ka govij cietie dzemdību ceļi nav visai izdevīgi vieglām dzemdībām, bez tam auglis ir arī samērā plats attiecībā pret dzemdību ceļiem. Uzskata , ka govīm dzemdības noris grūtāk nekā citiem mājdzīvniekiem [4].
Normāli visu mūsu lauksaimniecības dzīvnieku augļi dzimst garenguļā, augšējā stāvotnē ar izstieptām kājām, galvu un asti. Galvguļā augļa galva novietojas uz priekškājām - teļam purniņš sasniedz pēdvidus kaulu un vēzīša locītavu, kumeļam – vēzīša locītavu un nagu vai pat pārkarājas tam pāri ( skatīt 2.1. un 2.2. attēlus).
Galvas platākā vieta kumeļam un sivēnam ir starp vaigu lokiem, bet atgremotājiem – starp ieradžiem. Galvas augstākā vieta atgremotājiem ir līnija, kas savieno apakšžokļa stūri ar pieres kaulu, bet pārējiem dzīvniekiem – līnija, kas savieno apakšžokļa stūri ar paura kaulu. Augļa galvas kaulu šuves ir pārkaulotas, tāpēc dzemdību laikā tās nepadodas, bez tam galvas visplatākā josla novietojas uz priekškājām, kas sastāv galvenokārt no kauliem. Šī platā josla dzemdību laikā var sagādāt lielas grūtības.
Plecu – krūšu joslas lielākais augstums ir skausta rajonā aiz lāpstiņām; tas parasti pārsniedz bļodas ieejas augstumu, bet, tā kā krūšu kauls, ribas un skriemeļi ir savienoti samērā kustīgi, šo kaulu stāvoklis mainās un augstums stipri samazinās.…
