Rododendri ( grieķiski „rhodon” – roze, „dendron” – koks ) ir krūmi, retāk koki ar mūžzaļām, daļēji mūžzaļām vai vasarzaļām lapām.
Rododendri (Rhododendron L.) ar apmēram 1200 savvaļas sugām ir lielākā ēriku dzimtas Ericaceae Juss. ģints un tā izplatīta galvenokārt Ziemeļu puslodes aukstā un mērenā klimata apgabalos. Lielākā daļa rododendru sugu savvaļā aug Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, tomēr tie ir sastopami arī Amerikā un Eiropā. Rododendri līdz šim vēl nav konstatēti Dienvidamerikā un Āfrikā. Vairums rododendru sugu ir izplatītas kalnu apgabalos, lielu ūdensbaseinu, okeānu, jūru, ezeru, upju tiešā tuvumā, – tātad tie aug vietās ar mērenu temperatūru, lielu augsnes un gaisa mitrumu. Substrāts, kurā rododendri aug savvaļā, ir skābs, ūdens un gaisa caurlaidīgs, ar lielu trūdvielu saturu.
Rododendru ģints ir plaša un daudzveidīga. Ir rododendru sugas, kas paceļas virs zemes tikai dažus centimetrus, veidojot blīvas paklājveida audzes, turpretim citi aug kā krūmi un pat koki, sasniedzot 30 m augstumu. Sevišķi interesants šis fakts kļūst, ja zinām, ka rododendru sēklas ir ļoti sīkas (atsevišķām sugām to skaits vienā gramā sasniedz pat 50000), un pēc to izsēšanas augi uzzied tikai 4...6 gadā. Dažām sugām lapas ir sīkas, tikai 1 cm garas, citām sugām tās sasniedz pat 60 – 100 cm garumu. Latvijā rododendri aug kā krūmi, sasniedzot līdz 3...4 m augstumu, bet to lapas parasti ir 5 – 20 cm garas.
Šiem augiem novērojama tikpat liela ziedu izmēru, formas, krāsas, smaržas dažādība. Zemajām sīklapu sugām ziedu diametrs nepārsniedz 1 cm, vairumam sugu tas ir 4 – 8–cm, bet ir arī sugas ar ziedu diametru līdz 20 cm. Arī ziedu krāsa rododendriem ir ļoti dažāda: balta, dzeltena, rožaina, sārta, violeta, purpura ar dažādiem pārejas toņiem. Rododendru ziedu forma var būt riteņveida, plati piltuvveida, piltuvveida, zvanveida, stobrveida.
Aprakstītā rododendru ģints daudzveidība nosaka šo augu lielo popularitāti pasaulē. Salīdzinot ar citiem dekoratīvajiem augiem, kurus cilvēce kā kultūraugus pazīst jau vairākus tūkstošus gadu, rododendrus dārzos sāka kultivēt nesen – 17. gadsimtā. Šajos trīsarpus gadsimtos zinātnieki ir atklājuši ap 1200 savvaļas sugu, bet selekcionāri, izmantojot tās, izaudzējuši vairāk nekā 12000 rododendru šķirņu. Tātad kultūršķirņu skaits rododendru ģintī apmēram desmitkārtīgi pārsniedz savvaļas sugu skaitu. Latvijā rododendrus sāka audzēt pagājušā gadsimta 20-jos gados - apmēram pirms 170 gadiem. Mūsdienās rododendrus pazīst un cenšas ieaudzēt savā dārzā ikviens sevi cienošs dārzkopis, savukārt dārzu arhitekti nevienu dārzu neplāno bez rododendriem un labprāt izmanto izvēles iespējas, ko sniedz šīs ģints ārkārtīgi lielā daudzveidība. Dažas rododendru sugas izmanto kā ārstniecības augus, jo tie satur dažādus alkaloīdus, citas savukārt tiek izmantotas parfimērijā. Latvijā tiek kultivētas apmēram 100 savvaļas sugas, apmēram 100 vietējās un ārvalstu selekcijas šķirnes, kā arī vairāki desmiti vietējās selekcijas hibrīdu. …
