Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:605260
 
Evaluation:
Published: 15.02.2012.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 10 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
2011 - 2015 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Anotācija    3
  Abstract    4
  Ievads    5
1.  Parastā jeb Eiropas egle – dominējošā egļu suga Latvijā    6
2.  Egļu meža – vēra raksturojums    8
2.1.  Sausie egļu meži    8
2.2.  Pārmitrie egļu meži    9
3.  Egļu bruņuts – posmkāju tipa pārstāvis    10
3.1.  Posmkāju tipa raksturojums    10
3.2.  Egļu bruņuts attīstības cikls    13
3.3.  Pieredzes apmaiņas brauciens uz Lietuvu saistībā ar egļu masveida bojājumiem    14
3.4.  Bruņutu apkarošana    15
4.  Pētījuma rezultātu analīze    16
4.1.  Parauglaukuma raksturojums    16
4.2.  Egļu bruņutu uzskaite    16
4.3.  Datu apstrāde un analīze    17
  Secinājumi    19
  Izmantotie informācijas avoti    20
  Pielikumi    21
Extract

Lai noskaidrotu, vai pastāv sakarība starp bruņutu daudzumu un koku bojājumu, tika veikta regresijas analīze. Regresijas analīze ir viena no vienkāršākajām matemātiskās analīzes metodēm, kas skaidro cēloņsakarības divu (vai vairāku multiregresijas gadījumā) mainīgo lielumu salīdzināšanā. Arī šī analīze ir iekļauta MS Excel matemātiskās analīzes papildinājuma pakā. Šajā analīzē bruņutu daudzums izmantots kā neatkarīgais mainīgais, bet bojājuma klase – atkarīgais mainīgais. Bruņuts vidējais skaits/koka bojājuma klase.
Regresijas analīze bija būtiska, gan salīdzinot bruņutu skaita bojājuma sakarību vainaga apakšējā daļā, gan arī vainaga vidusdaļā. Tas nozīmē, ka koku bojājumi ir tieši proporcionāli bruņutu skaita daudzumam. Pieaugot bruņutu skaitam vainaga vidējā daļā, būtiski pieaug bojājuma klase (regresijas analīze (P=0,004, R^2=0,26, n=30). Tieši tādu pašu secinājumu var izdarīt par vainaga apakšējo daļu, bet vienīgā atšķirība ir tā, ka bojājumu klase ne tik ļoti būtiski pieaug. Tika izveidots arī grafiks (skatīt 9. pielikumu). Tas gan vēl nenozīmē, ka bruņutis noteikti izraisa koku defoliāciju. Pastāv iespēja, ka koki ir novājināti citu iemeslu dēļ, bet bruņutis strauji vairojas uz novājinātajiem kokiem, kuru rezistence ir pazemināta. Citus gadus, piemēram, kā 2006. gadā Rīgas apkārtnē bija novērota egļu audžu defoliācija, bet egļu bruņutis netika atrastas šajās audzēs. Pastāv vairākas hipotēzes, kas varētu izraisīt egļu veselības pasliktināšanos. Kā vienu no piemēriem var minēt mitruma režīma izraisītu ķīmisko elementu izmaiņas augsnē (personīga komunikācija ar A.Šmitu).

Secinājumi
1. Parastā egle ir izplatīta gan skujkoku mežos, gan jaukto koku mežos.
2. Egļu bruņuts ir posmkāju tipa pārstāvis, kurš savā attīstības ciklā iziet vairākas attīstības stadijas (ola, kāpurs, pieaudzis kukainis).
3. Egļu audzēs, kurās savairojušās egļu bruņutis, paaugstinās bruņutu dabisko ienaidnieku aktivitāte.
4. Uz eglēm, kurām ir augstāka bojājuma pakāpe, ir vairāk bruņutis. Jo vairāk bojāta egle, jo vairāk egļu bruņutu ir vainaga vidusdaļā.
5. Pēc veiktā pētījuma, balstoties uz iegūtajiem datiem, tikai daļēji ir iespējams apstiprināt darbā izvirzīto hipotēzi.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −1,48 €
Work pack Nr. 1249330
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register