Uzbūve
Šīs posmkāju klases pārstāvjiem ķermenis sastāv no 3 nodalījumiem – galvas, krūtīm un vēdera. Daudziem vēžiem galvas posmi saplūduši ar krūtīm, veidojot galvkrūtis, ko klāj galvkrūšu vairogs jeb karapakss. Ķermeni klāj vairāk vai mazāk ciets hitīna apvalks – čaula. Čaula aizsargā dzīvnieku no ienaidniekiem, taču aizkavē augšanu, tāpēc it īpaši agrīnās attīstības stadijās vēži maina čaulu (novelkas). Vēžiem ir labi attīstīti maņu orgāni. Tāpat kā lielākajai daļai posmkāju, arī vairākumam vēžu ir pāris salikto acu jeb fasetacis. Tās bieži atrodas uz kustīgiem galvas izaugumiem – acu kātiņiem. No citiem posmkājiem vēžveidīgie atšķiras arī ar to, ka viņiem ir 2 taustekļu pāri – antenulas un antenas.
Daudziem sīkiem vēžveidīgajiem īpašu elpošanas orgānu nav – viņi elpo ar visu ķermeņa virsu. Citi vēži elpo ar žaunām, kas ir īpaši izaugumi – epipodīti, kas parasti atrodas pie kājām vai īpašā žaunu dobumā zem galvas vairoga sānmalām (desmitkājvēžiem). Vēži lielākoties ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Daudziem novērojams arī izteikts dzimuma dimorfisms. Daži vēži, piemēram, sprogkājvēži, ir hermofrodīti. Savukārt citi, piemēram, kladoceras, spēj vairoties partenoģenētiski (ar neapaugļotām olām). Tas veicina šo vēžu savairošanos lielā skaitā. Vēži attīstās galvenokārt ar pārvēršanos – vienu vai vairākām kāpurstadijām.…
