Dinamikas rindu analīze, sezonalitātes novērtēšana un izmantošana

Par dinamikas rindām sauc skaitļu rindas (t.i. reģistrēti statistiskie radītāji), kas raksturo statistikas objekta vai parādības izmaiņas laikā (hronoloģiskā secībā). Dinamikas rindu veido divi elementi: laika norādes (t) un līmeņi (y). Laika norādes varbūt laika periodi ( dienas, mēneši, ceturksni, gadi, piecgades) vai laika momenti (datumi - mēnešu, gadu utt. pirmās vai pēdējās dienas). Rindu līmeņi izsaka pētāmā objekta vai parādības lielumu norādītajos laiki periodos vai momentos. (1, 334 lpp.) Līmenis izsaka vai nu pētāmās parādības stāvokli noteiktos laika mo­mentos, vai rezultātus, kas sasniegti noteiktā laika posmā. (2, 246 lpp.)
Dinamikas rindas sakārto tabulās. Vienkāršākajā gadījumā tabulai ir divas ailes (vai divas rindas): vienā ieraksta laika norādes, otrā - līmeņus. (1, 334 lpp.)
Parādības attīstības procesu uzskatāmi var parādīt, izmantojot gra­fiskos attēlus. (2, 248 lpp.)
Atkarībā no tā, ar kādiem lielumiem izteikti dinamikas rindas līmeņi, izšķir (2, 246 lpp.):
absolūto;
relatīvo,
vidējo lielumu dinamikas rindas.
Absolūto lielumu dinamikas rindu līmeņi ir absolūtie lielumi piemē­ram iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukta apjoms, lopu skaits utt. (2, 246 lpp.)
Relatīvo lielumu dinamikas rindu līmeņi ir relatīvie lielumi piemē­ram, patēriņa cenu (inflācijas) indeksi, iekšzemes kopprodukta augšanas tempi, kredītu procentu likmes utt. (2, 246 lpp.)
Vidējo lielumu dinamikas rindu līmeņi ir vidējie lielumi, piemēram, mēneša vidēja darba samaksa, graudaugu vidējā ražība utt. (2, 246 lpp.)
Relatīvo un vidējo lielumu dinamikas rindas sastāv no aprēķinātiem statistiskajiem radītājiem, kuri iegūti absolūto lielumu dalīšanas rezultātā
Dinamikas rindu līmeņi var izteikt parādības lielumu (2, 246 lpp.):
kādā laika periodā;
kādā laika momentā.
Atkarībā no tā dinamikas rindas iedala (2, 246 lpp.):
intervālu dinamikas rindās;
momentu dinamikas rindās.…