Baltijas jūra

Baltijas jūras reģionā turpinās Zemes garozas kustības pēc atbrīvošanās no ledus laikmeta ledus segas smaguma.
Jūras Z un centrālajā daļā notiek Zemes garozas celšanās, bet D daļā - vāji izteikta grimšana. Rezultātā jūra kļūst mazāka un seklāka.
Visstraujākā Zemes garozas celšanās ir Somijas piekrastē - Botnijas līča Z piekrastē - kur ik gadus tā paceļas par ~ 8 mm.

Baltijas jūra ir lielākais iesāļūdens baseins pasaulē, tā ir gandrīz pilnībā noslēgta. Jūra atrodas virs kontinentālās Zemes garozas, tā nav veidojusies plātņu tektonikas procesu rezultātā. Tāpēc jūra ir salīdzinoši sekla.

Jūras daļa
Baltijas jūrai izdala sekojošas mazākas ģeogrāfiski nošķirtas daļas:
Arhipelāga jūra - Somijas teritoriālo ūdeņu daļa starp Botnijas līci un Somu līci.
Botnijas jūra - Botnijas līča D daļa.
Veinameri - jūras daļa starp Rietumigaunijas arhipelāga salām.

Baltijas jūras krastu tipi
Baltijas jūras krastu formas nosaka ledāja darbības sekas.Izplatīti ir šāda veida krasti:
Šēru krasti
Zviedrijas un Somijas piekraste (nedaudz arī Krievijas piekraste pie Somijas robežas) gandrīz pilnībā sastāv no šēru krastiem - spēcīgi saposmotiem klinšu krastiem ar ļoti daudzām klinšu saliņām.
Krasti veidojušies, ledājam erodējot nogulumiežus līdz kristāliskajam pamatklintājam. Jūras viļņu darbība cietos klinšu krastus nevar izskalot un tie ilgstoši saglabājas nemainīgi.…