Par nokrišņiem var uzskatīt jebkura veida atmosfērā esošā ūdens tvaika kondensāciju ( tvaika pāreju no gāzveida stāvokļa cietā vai šķidrā stāvoklī), kas pēc kondensēšanās sasniedz zemes virsmu. Nokrišņi veidojas no sīkiem ūdens pilieniem, kuri atmosfērā sasaistījušies ar putekļiem, kas nonākuši atmosfērā – šo procesu sauc par kondensāciju. Kondensācijas punktu atmosfēra var sasniegt vai nu atdziestot, vai palielinot ūdens tvaika koncentrācijai.
Uz zemes nokrišņi var nonākt dažādās formās – kā lietus, sniegs, krusa. Tas atkarīgs no tā vai ūdens tvaiki pārsniedzot parasto piesātinājumu un mainot agregātstāvokli atrodas temperatūrā kas ir virs 0° C (tvaiks kondensējas ūdens pilienos) vai zem 0° C (tvaiks kondensējas par cietiem kristāliņiem). Nokrišņi ir arī rasa, salna, migla un sarma, kas rodas, ūdens tvaikiem kondensējoties uz zemes un dažādiem ķermeņiem.
Nokrišņi ir ļoti svarīga ūdens cikla sastāvdaļa, to veidā rodas lielākā daļa uz Zemes esošā saldūdens. Ik gadus uz Zemes virsmas nokrīt ~ 505 000 km³ nokrišņu.
…
