Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem. Zinātnes nozare, kas pētī Zemes atmosfēru, it īpaši procesus, kas veido laika apstākļus, un laika apstākļu prognozēšanu.
Meteoroloģijas nozares ir šādas:
fizikālā (galvenā nozare; atmosfēras fizika, pētī atmosfēras fizikālas parādības, procesus, tās sastāvu, struktūru piezemes, robežslāņa, brīvās atmosfēras, stratosfēras u.c. slāņos),
dinamiskā (teorētiskā),
sinoptiskā meteoroloģija,
lietišķās disciplīnas (aviācijas, lauksaimniecības, medicīnas).
Atmosfēras stāvokļa novērošanai izmanto meteoroloģiskos pavadoņus un automātiskos aparātus.
Ceļš līdz sinoptiskajai kartei
Vairāk kā pirms 300 gadiem noskaidrojās, ka gaiss virs kāda punkta nav nemainīgs. Atmosfērā darbojas spiediena viļņi, kuri tieši ir saistīti ar laika apstākļiem. Pie zema atmosfēras spiediena bieži līst, bet pie augsta – spīd saule. Tagad mēs zinām, ka atmosfēras spiediena viļņi bija ciklonu un anticiklonu virzīšanās caur kādu punktu sekas. Vācu fiziķis Otto fon Gerike pirmo reizi atklāja šos bāriskos veidojumus instrumentāli ar viņa paša izgudrotu primitīvu barometru.
Laika apstākļu raksturu pilnībā sāka uzskatīt par atkarīgu no spiediena. Taču, lai cik arī labs nebūtu barometrs laika apstākļu izmaiņu noteikšanā, meteorologi ļoti labi saprata, ka novērojumi par atmosfēras spiedienu vienā vietā nav pietiekoši, jo paaugstināta vai pazemināta spiediena apgabali ar kuru ir saistīti laika apstākļi, ir ar ļoti lieliem izmēriem un pārvietojas saskaņā ar noteiktiem likumiem. Lai to labāk izprastu, vajadzēja iemācīties sastādīt laika apstākļu kartes. Angļi pirmie mēģināja izveidot meteoroloģisko novērojumu tīklu 1723. gadā. …
