„Ozona caurums” ir ozona slāņa noārdīšanās izraisītas īpaši zemas ozona koncentrācijas Dienvidpolā arktiskās ziemas un pavasara laikā. „Ozona cauruma” platība pēdējos gados ir bijusi aptuveni 24 000 000 km2, un satelīta attēlos tas izskatās kā liels caurums. Ozona slāņa biezums „ozona cauruma” reģionā ir 100 – 150 DU (normāls ozona slāņa biezums ir 300 DU).
Ozona caurums ir viena no lielākajām globālajām problēmām. Vācijas zinātnieki prognozē, ka virs Antarktīdas esošais „Ozona caurums” varētu sākt samazināties ne ātrāk kā pēc 2010. gada. Un apgalvo, ka dažos tuvākajos gados tas varētu pat palielināties.
Vācijas zinātnieki domā, ka ozona slāņa atjaunošanās ir lielā mērā saistīta ne vien ar ozona slāni noārdošo vielu izmantošanas pārtraukšanu, bet arī ar 11 gadu Saules cikliem, kad Zemi sasniedzošais ultravioletā starojuma daudzums periodiski samazinās vai gluži otrādi palielinās. Viņuprāt, šobrīd tik lēno ozona slāņa atjaunošanās procesu cēlonis ir Saules zemā aktivitāte, kas turpināsies līdz pat šīs desmitgades beigām. Tas varētu liecināt mums par labu, jo ozona cauruma palielināšanās ir vainojama pie globālās sasilšanas. Bet pie tā ka ozona caurums palielinās esam vainīgi mēs paši, jo sadzīvē izmantojam tādas vielas kas to veicina.
Ozona slāņa noārdīšanās ir ozona molekulu sadalīšanās, ko izraisa stratosfērā sastopamās dabisko procesu (piemēram, vulkānu izvirdumi) rezultātā radušās vai cilvēka rīcības rezultātā emitētās (atbrīvotās) hloru (Cl) vai bromu (Br) saturošās ozona slāni noārdošās vielas (OSNV), kā arī metāns un slāpekļa(I) oksīds (N2O). …
