Latvijas Republikā grāmatvedību regulē divi likumi. Likums „Par grāmatvedību” nosaka vispārējo kārtību grāmatvedības iekārtošanā un uzskaites veikšanā. Likums „Par uzņēmuma gada pārskatiem” nosaka uzņēmuma gada pārskata saturu, šī pārskata atsevišķu rādītāju aprēķināšanas un atspoguļošanas kārtību, kā arī pašu pārskatu pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību. "Latvijas Republikas likums par grāmatvedību" tika pieņemts 1992. gada 14. novembrī, taču līdz 2006. gada 15. aprīlim ir piedzīvojis 8 grozījumus. Likums ir sadalīts 5 nodaļās un satur 17 pantus ar apakš pantiem un pielikumu ar papildus normatīviem. Likuma 5 nodaļas: Vispārējie noteikumi, grāmatvedības reģistru kārtošana, inventarizācija un pārskati, kompetences sadalījums grāmatvedībā un atbildība par Latvijas republikas likuma "par grāmatvedību" pārkāpumiem.
Pēc ASV grāmatvežu asociācijas definīcijas, grāmatvedība ir: "process, kas nosaka, mēra un dara zināmu finansiālo informāciju, lai dotu iespēju šīs informācijas lietotājiem pieņemtu lēmumus un spriedumus". Tādēļ ir iespējams izcelt šādus grāmatvedības uzdevumus: nodrošināt uzņēmuma vadību ar informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai; nodrošināt kontroli par uzņēmuma materiālo, darbaspēka un finansu resursu izmantošanu un īpašuma saglabāšanu; nodrošināt finansu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma saistībām, saimnieciskās darbības rezultātiem un finansu stāvokli; nodrošināt pareizu nodokļu aprēķināšanu.
Katra uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskaitāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laika posmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa ārskata periodiem. Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.…
