. Investīcijas vērtspapīros
1.1. Vērtspapīru būtība
Lai gūtu pilnīgu priekšstatu par vērtspapīru tirgu, vispirms jāizprot vērtspapīru būtība.
No ieguldītāja viedokļa vērtspapīrs ir dokuments, kas tā īpašniekam dod noteiktas finansiāla rakstura tiesības, kuras jāapmierīna vērtspapīra izlaidējam jeb emitentam. No vērtspapīru izlaidēja jeb emitenta viedokļa vērtspapīrs ir privāttiesību dokuments, kas apliecina emitenta saistības pret dokumenta vadītāju un var būt par publiskās apgrozības objektu, nemainoties tajā nostiprināto tiesību apjoma. Savukārt no profesionāla finanšu tirgus dalībnieka viedokļa vērtspapīrs ir finanšu tirgus instruments, ko iespējams izmantot darījumos peļņas gūšanas nolūkā.
Citiem vardiem vērtspapīri ir finanšu instrumenti, kas apliecina kādas personas vai uzņēmuma pienākumus vai tiesības pret citu personu vai uzņēmumu un ar ko tiek veikti darījumi finanšu tirgos. Par vērtspapīriem šos finanšu instrumentus sauc tādēļ, ka agrākos laikos visi līgumi, apņemšanās, pienākumi un tiesības tika noformētas uz papīra, bet, pieaugot darījumu apjomiem un attīstoties informācijas apmaiņas tehnoloģijām, tika ieviestas jaunas uzskaites un norēķinu metodes. Mūsdienās vērtspapīri ir prece, kas visbiežāk pastāv tikai datora ierakstu veidā, nav ne taustāma, ne arī apskatāma, tāpēc tos sauc par dematerializētiem vērtspapīriem. Dematerializētu vērtspapīru priekšrocība ir tā, ka tie nevar sadegt, tos nevar nozagt vai viltot. Arī ieguldījuma plāna daļas pastāv tikai datora ieraksta veidā.
Pastāv daudzi dažādi vērtspapīru veidi, ko atkarībā no to funkcijām, var sadalīt: īpašuma vērtspapīros - apliecina īpašuma piederību, un parāda vērtspapīros - apliecina vienas darījumā iesaistītās puses parāda saistības pret otru pusi. Pazīstamākie īpašuma vērtspapīri ir akcijas un fondu daļas, savukārt, zināmākie parāda vērtspapīri ir valsts parādzīmes un obligācijas, uzņēmumu obligācijas un hipotekārās ķīlu zīmes.
…
