Lai izprastu lietas būtību, tad vispirms noskaidrosim, kas ir valūtas un valūtas kurss. Valūtas skaidrojums jau saka, ka tā ir monētas vai banknotes , kas kādā valstī pilda apgrozības līdzekļa funkcijas, kā arī tā ir jebkura ārvalstu naudas zīme. Bet savukārt valūtas kurss, jeb maiņas kurss ir valūtas cena , kas izteikta citas valūtas vienībās, un tiek izšķirti divu veidu kursi : nominālais (divu valstu nacionālo valūtu apmaiņas proporcija) un reālais (preču apmaiņas proporcija starp dažādām valstīm).
Lielākā daļa starptautiskās ekonomiskās attiecības ir cieši saistītas arī ar valūtas attiecībām, veidojot valūtas sistēmu. Tieši ārējo ekonomisko sakaru paplašināšana rada pamatu valūtu tirgu attīstībai. Šis process tiek izprasts kā vienas valūtas pārdošanu un tajā pat laikā citas valūtas iepirkšanu. Valūtas cena ir tās kurss. Par kotēšanu tiek dēvēta valūtas kursa noteikšana, ārvalstu vērtspapīru cenas noteikšana, kā arī pircēju un pārdevēju piedāvāto preču cenu publiskošana biržā. Kotēšanas pārtraukšana nozīmē uzņēmuma vērtspapīra izslēgšanu no biržas sarakstiem noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma pašu vēlmes. Ir sastopamas divu veidu kotēšanas:
Tiešā kotēšana- ar šo kotēšanas veidu tiek noteikts valūtas kurs, kas ir ārvalstu naudas vienības cena izteikta nacionālās naudas vienībās;
Apgrieztā kotēšana-ar šo veidu nosaka apmaiņas kursu, kas ir nacionālās naudas vienības cena izteikta ārvalstu valūtā.
Pašsaprotami ir arī tas, ka valūtas kursu ietekmē gan tās pieprasījums , gan piedāvājums. Bet gan piedāvājumu, gan pieprasījumu nosaka valsts ekonomiskā situācija. Ja valsts atrodas pašā sākuma, un sāk visu no sākuma, tad pieaug tās ražošanas un eksporta rādītāji, kā arī celsies valūtas kurss, jo tas tiks reāli pieprasīts , lai spētu iegādāties konkrētās valsts eksporta preces.
Ļoti būtiski valūtas kursu arī ietekmē valsts realizētā monetārā politika. Monetārā politika pēc būtības ir valsts ekonomiskās politikas sastāvdaļa, kas ietekmē naudas tirgu un apgrozībā esošo naudas daudzumu. Monetāro politiku realizē centrālā banka, mūsu valstī tā ir Latvijas Banka, regulējot apgrozībā esošo naudas masu , kā arī procentu likmes. Monetārā politika ir arī centrālās bankas lēmumu kopums attiecībā uz naudas piedāvājumu. Pastāv divi monetārās politikas veidi:
Ekspansīvā monetārā politika- tā ir vērsta uz valstī apgrozībā esošo naudas daudzuma palielināšanu, lai tiktu veicināta reālā kopprodukta pieaugums ar zemāku procenta likmi. Negatīvie aspekti ir tie, ka tās rezultātā ceļas cenas;
Restriktīvā monetārā politika-tā ir vērsta uz naudas piedāvājuma samazināšanu ar galveno mērķi mazināt inflāciju. Negatīvi ir tas, ka ir iespējams reālā kopprodukta samazinājums.
