Nodarbinātība ir ekonomikas pamatproblēma, kas izraisa arī plašu sociālo un politisko rezonansi. Bezdarbs ietekmē ražošanas apjomu, šīs bezdarba izmaksas ir nosakāmas, bet visai problemātiski ir izmērīt bezdarba sociālās, psiholoģiskās vai morālās sekas.
Tēmas nozīmīgums un aktualitāte ir piesaistījusi bezdarba izpētei ne mazums dažāda profila zinātnieku un speciālistu. Ir pieejama relatīvi plaša literatūra, tiek izteikti arī atšķirīgi viedokļi.
Kas ir bezdarbnieks? Tas ir cilvēks noteiktā vecuma grupā, kurš grib un var pašreizējos apstākļos strādāt un kādu laika periodu meklē darbu. Tātad bezdarbnieka identifikācija ir saistīta ar šo trīs prasību sakritību, pārējais jau ir detaļas; ko var traktēt atšķirīgi: gadu diapazons, kad cilvēkam būtu jāstrādā, ko nozīmē meklēt darbu un kādu periodu tas jāizdara. Nav īpašas grūtības galveno bezdarba veidu atpazīšanā. Frikcionālais bezdarbs pārstāv īslaicīgi nodarbinātos, kā arī tos iedzīvotājus, kuri tikko ienāk darba tirgū. Īslaicīgā bezdarba paveids pastāv tad, kad strādājošie meklē sev piemēroto un pienācīgi atalgotu darbu un tam nepieciešams zināms laika periods. Frikcionālo bezdarbu vairums ekonomistu uzskata pat par vēlamu, jo tas veicina ekonomiskās aktivitātes un sniedz cilvēkam gandarījumu par piemērotāka un labāk atalgota darba iegūšanu.
Strukturālais bezdarbs rodas sakarā ar izmaiņām ekonomiskas nozaru struktūrās, kas rāda neatbilstību starp strādājošo kvalifikāciju un esošām darba vai dzīves vietām. Nepārtraukts zinātniski tehniskais progress, jauna tehnika un tehnoloģija rada situāciju, ka bezdarbnieka kvalifikācija vai tās profils vairs neatbilst jauno darba funkciju prasībām un tā veidojas strukturālais bezdarbs. Izeja no situācijas: vai nu savas kvalifikācijas paaugstināšana līdz pat jaunas profesijas ieguvei, vai arī darba un dzīves vietas maiņa, lai citā uzņēmumā vai reģionā varētu strādāt jau ar esošo kvalifikāciju vai profesiju. Zinātniski tehniskais progress lielā mērā rada strukturālo bezdarbu, līdz ar to arī strukturālo bezdarbu var uzskatīt par dabisko parādību.
Cikliskais bezdarbs ir saistīts ar ekonomiskā cikla izmaiņām. Ekonomiskās recesijas periodā, sašaurinoties ražošanai, pieprasījums pēc darba samazinās, rodas cikliskais bezdarbs, kura apjoms ir atkarīgs no darba algas elastības attiecībā pret darba pieprasījuma izmaiņām.
Dabiskais bezdarbs atbilst makroekonomiskajam līdzsvaram, darba tirgus pēc ekonomiskās recesijas ir atgriezies normālās sliedēs, protams, pastāvot frikcionālam un strukturālam bezdarbam. Dabiskā bezdarba līmeni dēvē par pilnas nodarbinātības līmeni. Aplūkojot inflācijas un bezdarba attiecības, redzēsim, ka dabisko bezdarbu apzīmē par inflācijas neprovocējušu nodarbinātības līmeni (NAIRU).…
