Inovotīvā ekonomika un deindustrializācija

Pēdējo 35 gadu laikā, nodarbinātības ražošanā kā daļa no kopējās nodarbinātības ir samazinājies dramatiski pasaules attīstītajām valstīm, šī parādība tiek plaši dēvēta par "deindustrializāciju." Tendence, jo īpaši saistībā ar ASV un Eiropu, ir arī redzama, Japānā, un ir novērojama pēdējā laikā, tautsaimniecībās no Āzijas Četriem Tīģeriem (Honkonga, Ķīna, Koreja, Singapūra un Taivānas province Ķīnā). Nav pārsteigums, ka deindustrializācija ir radījusi ievērojamas bažas tās skartajās ekonomijās, un ir radījusi spraigas debates par tās cēloņiem un iespējamo ietekmi. Daudzi uztver deindustrializāciju ar bijību un aizdomām, uzskatot, ka tā ir veicinājusi ienākumu nevienlīdzību ASV un augsto bezdarba līmeni Eiropā. Daži uzskata, ka deindustrializācija ir novērojama tāpēc, ka tirgus globalizējas, un ir radies straujš pieaugums Ziemeļu-Dienvidu tirdzniecībā (tirdzniecība starp attīstītajām valstīm un attīstības valstīm). Šie kritiķi apgalvo, ka straujais pieaugums darba intensīvas ražošanas nozarēm jaunattīstības pasaulē samazina darba vietu skaits attīstītajās valstīs. Darba mērķis ir izprast deindustrializāciju un kā tā ir saistīta ar inovācijām. Secinājumi • Deindustrializācija nav negatīva parādība, bet gan dabiskas sekas turpmākam pieaugumam attīstītām valstīm. • Galvenais iemesls deindustrializācijai ir ātrāka produktivitātes izaugsme rūpniecībā nekā pakalpojumos, kuru pamatā ir inovācijas. • Ziemeļu-dienvidu tirdzniecībai ir bijusi ļoti maza lomu deindustrializācija. • Tirdzniecībā starp rūpniecības valstīm (nevis starp rūpniecības valstīm un attīstības valstīm) veido daļu no atšķirības darba struktūrā starp dažādām attīstītām valstīm. • Nākotnes izaugsme attīstītajā pasaulē, iespējams, arvien vairāk ir atkarīga no ražīguma pieauguma pakalpojumiem.