Secinājumi. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, Latvijas eksporta apjoms ir pieaudzis. Vislielāko eksporta īpatsvaru sastāda kokmateriālu un koksnes eksports. Šī tendence nav raksturīga citām Eiropas valstīm, kas bagātas ar mežu platību, piemēram Somijas un Zviedrijas koksnes eksports krietni atšķiras no Latvijas rādītājiem - tas ir pat 4 reizes mazāks. To var skaidrot ar Skandināvijas valstu vēlmi saglabāt savus resursus neskartus pēc iespēja silgāk, lai situācijā, kad meža resursu importētāji nespēs apmierināt Somijas vai Zviedrijas apjoma prasības importam, valstis pašas spētu sevi nodrošināt ar koksnes resursiem.
Tāpat liels mīnuss koksnes eksportā ir mērķis, kādam Latvija savus resursus pārdod ārzemju partneriem – mūsu kokmateriāli kalpo kā starpprodukti tālāku preču izgatavošanai. Ārzemēs saražotās preces ir ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, koka mēbeles. Tas liek domāt, ka Latvija sev pieejamos resursus neizmanto pilnvērtīgi – šo pašu koksnes daudzumu, kas tiek eksportēts uz ārzemēm, varētu izmantot koka mēbeļu, aksesuāru un citu priekšmetu izgatavošanai šeit uz vietas. Ja preces tiktu ražotas Latvijā, tas liktu rasties jaunām ražošanas firmām, kuras radītu jaunas darbavietas, nodarbinot vairāk Latvijas iedzīvotāju, kā tikai kokmateriālu apstrādes rūpniecībā. Arī Latvijas sabiedrība veido pieprasījumu pēc koka mēbelēm, kuras valstī neražo pietiekamā apjomā, lai apmierinātu visu iedzīvotāju vajadzības, līdz ar to, koka mēbeles tiek importētas no ārzemēm, īpaši Polijas un Lietuvas. …
