Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:302259
 
Author:
Evaluation:
Published: 03.01.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Used
Extract

Situācijas apraksts un pamatojums
Nepieņemami izteikumi izskan to valdības pārstāvjiem – finansējumu augstākajai izglītībai samazinās tik ilgi, kamēr būs sasniegta kritiskā robeža. Bet jāatzīst, ka izglītības nozare nav tā, kurā varēs konstatēt galējo kritisko punktu. Tās sekas, ko radīs valdības nepārdomātie lēmumi tagad, būs manāmas arī pēc pieciem un desmit gadiem. Tas ir tikai tuvredzīgs lēmums, nerēķinoties ar to, kā tas varētu izpausties nākotnē, jo tieši izglītotie cilvēki ir tie, kas spēs radīt konkurētspējīgu vidi, palīdzot attīstīties arī valstij kopumā. Tomēr Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe pauž savu viedokli par to, ka finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai vismaz pagaidām nemazinās tās kvalitāti un konkurētspēju starptautiskajā līmenī. Viņa norāda, ka Latvijas izglītības sistēmai ir laba infrastruktūra, augsta pasniedzēju darba kvalitāte, kā arī labs izglītības sistēmas starptautisks novērtējums. „Un gadījumā, ja tomēr pastāvēšot draudi izglītības kvalitātei, Izglītības uz zinātnes ministrija mēģināšot ietaupīt līdzekļus uz kādu no strukturālo izmaiņu rēķina, mazinot spiedienu uz kvalitāti.”[5]
Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā, salīdzinot finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Eiropā šobrīd publiskais finansējums augstākajai izglītībai ir vidēji 1,2-1,3% no IKP, turpretī Latvijā – 0,6%. [4]
Notiek liela valsts līdzfinansējuma samazināšana Eiropas Savienības projektu realizēšanai izglītībai un zinātnei. Tā šobrīd ir galvenā iespēja, kā augstskolas var piesaistīt finansējumu attīstībai, piemēram, uzlabojot studiju apstākļus, programmu pilnveidošanu, arī to realizēšanas izmaksas. Šogad 2009.gadā tika prognozēts 7miljonu Ls liels finansējums no ES struktūrfondiem, bet jāmin, ka līdzfinansējums šajai apguvei ir 15%, kas rada atkal jaunus sarežģījumus.[4] Situācijā, kad augstskolām pašām vai arī valstij trūkst līdzekļu ES struktūrfondu līdzfinansējumam, tām ir izvēle – nepieteikties ES fondu projektu naudai vai pašām līdzsfinansēt tos. Otrajā gadījumā to var realizēt, palielinot augstskolas ieņēmumus, t.i. palielinot maksu par studijām. Tas radītu problēmas studēt gribošajiem jauniešiem, kas to nevarēs finansiāli atļauties.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1236518
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register