Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:441740
 
Evaluation:
Published: 24.04.2013.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  SOCIĀLISTISKĀS SAIMNIEKOŠANAS SISTĒMA    4
1.1.  VISPĀRĪGAIS RAKSTUROJUMS    4
1.2.  KOLEKTĪVO SAIMNIECĪBU ATTĪSTĪBAS VĒSTURES I POSMS LATVIJĀ    5
1.3.  KOLEKTĪVO SAIMNIECĪBU ATTĪSTĪBAS VĒSTURES II POSMS LATVIJĀ    7
2.  KIROVA V. N. KOLHOZS    8
2.1.  KIROVA KOLHOZA VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS    8
2.2.  EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI    11
2.3.  CILVĒKI- KOLHOZA LIELĀKĀ VĒRTĪBA    12
2.4.  KOLHOZNIEKU SABIEDRISKĀ DZĪVE    13
3.  PRAKTISKĀ DAĻA    15
3.1.  INTERVIJU ANALĪZE    15
3.2.  ANKETU ANALĪZE    16
4.  SECINĀJUMI    17
5.  LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS    18
6.  PIELIKUMI    19
  ANOTĀCIJA    25
Extract

1.3 KOLEKTĪVO SAIMNIECĪBU ATTĪSTĪBAS VĒSTURES II POSMS LATVIJĀ
1940.- 1941. gada reforma nedeva gaidītos rezultātus, tāpēc, atkal tiek veikta zemes nacionalizācija un tā tiek piedāvāta bezzemniekiem un bijušajiem jaunsaimniekiem. Bet šoreiz zemnieki vairs nav tik lētticīgi un neiesniedz līgumus vai pat atsakās iesniegt pieprasījumus saimniecību piešķiršanai. Ir gadījumi, kad zemnieks atsakās no savas zemes, lai nebūtu jāmaksā nodokļi. Lūgumu neiesniegšanai bija vēl viens iemesls- bijušajiem jaunsaimniekiem trūka tehnikas ar ko apstrādāt zemi, un kāda jēga no plikas zemes, ja to, nav ar ko apstrādāt.
Zemes nacionalizācija un saimniecību sadalīšana sīksaimniecībās notika tā, lai zemnieki saražoto lauksaimniecības produkciju nevarētu pārdot, līdz ar to arī pastāvēt, un labprātīgi iestātos kolhozos. Bet tas neizdevās, jo zemnieki iztika ar zemes mazumiņu un kolhozus nepieprasīja.
Tā kā aicinājums iesaistīties kolhozos neguva atsaucību, bet tieši pretēji- sastapās ar pretestību, līdz ar to mēģinājumi to ekonomiski ietekmēt neizdevās. Padomju Savienība noteica citus līdzekļus – spaidu ceļā, par šādu līdzekļu pielietošanu nāca rīkojums no Maskavas. 1949. gadā tika pieņemts lēmums, kas paredzēja nepārprotamu vienlaidu kolektivizāciju, kaut arī lēmumā par to atklāti netika minēts.
Tika piešķirts 30 miljonus rubļu liels kredīts “kolhozu celtniecībai”. Nav šaubu, ka valdība atteicās no slēptas piespiedu stāšanās kolhozos un pārgāja uz atklātu varmācīgu vienlaidu kolektivizēšanu. Tā pamazām sāka veidoties kolhozi, bet ne jau visi bija ar mieru, un tad tika nolemts dot izšķirošo triecienu pretiniekiem un 1949. gada 25. martā uz Sibīriju tiek izsūtītas vairāk kā 10000 ģimenes. Pēc turīgāko zemnieku deportācijas Latvijā vienlaidu kolektivizācija noritēja strauji. Tātad kolhoza pretinieku izsūtīšana bija svarīgs kolektivizācijas īstenošanas faktors.
Jau 1945. gadā Latvijā sāk ieviest arī augstāko padomju lauksaimniecības formu – padomju saimniecības. Kompartijas un tās valdības iestādes bija informētas, ka zemnieku saimniecību atjaunošana ekonomiski apsteidza padomju saimniecības. Tomēr turpināja Maskavas noteiktā lielsaimniecību modeļa ieviešanu, kaut gan tas bija saimnieciski neizdevīgi.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1331792
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register