Valstis savā starpā saista ne tikai preču un pakalpojumu kustība un tūrisms. Visas starptautisko ekonomisko attiecību jomas ir saistītas ar valūtas attiecībām, kuru kopums veido valūtas sistēmu. Katrai valstij ir sava nauda. Tā kalpo par maiņas vai maksājuma līdzekli, par rēķina mērvienību, vērtības saglabāšanas līdzekli, kā arī tiek izmantota atlikto maksājumu darījumos. Turklāt kā nacionālā valūta ne tikai iekšējā, bet arī ārējā tirgū. Sabiedrisku attiecību kopums, kas rodas funkcionējot valūtām, ko izmanto savstarpējai maiņai ar nacionālu saimniecību darbības rezultātiem pasaules saimniecībā ir starptautiskās valūtas attiecības. Atsevišķi valūtu attiecību elementi parādījās vēl antīkā pasaulē - Senajā Grieķija un Romā - vekseļu un augļotāju veidā.
Starptautiskās valūtas sistēmas. 1944. gada jūlijā ASV Ņūhempšīras štata pilsētiņā Bretonvudā notika starptautiska konference par pēckara valūtas sistēmas izveidošanu. Pazīstami Rietumu pasaules teorētiķi – Dž. M. Keinss un H. D. Vaids piedāvāja savus projektus un tika panākta vienošanās, ka sākot ar 1947. gada 1. martu sāka darboties Bretonvudas valūtas sistēma. Līdz ar to pirmo reiz ekonomikas vēsturē tika radīta starpvalstu regulējama pasaules valūtas sistēma, tika nodibināts Starptautiskais Valūtas fonds un Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka. Par pasaules valūtas sistēmu svarīgāko valūtu tika atdzīts ASV dolārs, par otru – sterliņmārciņa. Visu valstu nacionālajām valūtām tika noteikts zelta saturs, kā arī valstis SVF locekles apņēmās stingri ievērot fiksētā kursa attiecību pret dolāru.…
