Secinājumi
• Monopoli eksistē, jo barjeras, kuras jāšķērso jaunpienācējiem, attur tos pat no mēģināšanas iekļūt monopola tirgū. Šāda veida barjeras ir patenti, monopoluzņēmums, ar unikālu iespēju ražot to, ko citi nespēj atdarināt, vai augstie kapitāla ieguldījumi- uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas ir augstas, un prasītu daudzus gadus, lai ieguldītie līdzekļi sāktu atmaksāties.
• Latvijas monopoluzņēmumi ir, piemēram, „Latvijas gāze”, „Latvijas dzelzceļš”, „Latvijas pasts”, „Lattelecom”.
• Vienas attiecīgas nozares cenas augšana ietekmētu arī kāda cita monopoluzņēmuma cenu celšanos.
• Pircējam pieprasījumu ierobežo tā ienākumu trūkums. Respektīvi, ja vienas nozares monopols saviem pakalpojumiem paaugstina cenu, tad citas nozares monopolam peļņa var samazināties.
• Konkurences politika orientējas uz optimāliem tirgus procesiem. Ikviena valsts ir ieinteresēta tirgus attīstībā un izaugsmē, kas dotu iespēju brīvai tirgus dalībnieku konkurencei, bez brīvības ierobežojumiem, bez pretlikumīgām tirgus dalībnieku savstarpējam darbībām ar mērķi iznīcināt konkurentus, ar maksimālu iespēju attīstīt gan valsts, gan starptautisko ekonomiku un tirdzniecību.
• Konkurences politikas mērķis ir tādas ekonomiskās sistēmas nodrošināšana, kas garantē neizkropļotu konkurenci starp līdztiesīgiem tirgus dalībniekiem.
• Konkurences jautājumā Latvijas valsts pakļaujas Eiropas Komisijas noteiktajiem likumiem, kā arī pati nosaka iekšējā tirgus attīstību un monopoldarbības ierobežošanu. Latvijas Republikā ir pieņemtais likums, kas ierobežo konkurenci, ir „Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu”.
• Latvijā par konkurences politikas realizāciju ir atbildīga Konkurences padome. Konkurences padome ir valsts institūcija, kuras tiešais pienākums ir aizsargāt uzņēmumus no negodīgas konkurences un nodrošināt konkurences likuma īstenošanu.
• Iestāde, kas regulē gan monopoluzņēmumus, gan mazo un vidējo uzņēmumu darbību ir „Sabiedrisko Pakalpojumu Regulēšanas Komisija” (SPRK).
…
